Smaids sākas
Tā pat kā nedēļām marinēta gaļa, realizējās mans šī gada pirmais sapnis par ‘’manas’’ zemes apciemošanu.
Ar nebeidzamu mieru un prieka noti sirdī, sēdos lidaparātā un pēc stundas dūciena, spēru savu kāju uz Oslo pilsētas seguma. Sagaidīšana karaliska, proti, ar baltiem dvieļiem izklātā busiņa grīda, kā tāds luksus elements uzsvēra to, ka vairs nēesmu Latvijā un man nācās tā eleganti uzspiest savu balto zābaciņu zoles zīmogu uz pūkainā dvielīša.
Kalna virsotnē vedošais ceļš, nepārprotami lika iztēloties kāds būs mana brauciena gala mērķis. Pa to laiku neziņā dīdoties auto sēdeklī, spēju vien nojaust ainavas aprises, jo nezinu kādas sakritības pēc, bet jau otro reizi Norvēģijā iebraucu pilnīgā tumsā. Vissatraucošākais šādos gadījumos atklājas rīta pusē apzinoties ārpasaules piedāvātos labumus.
Pasakas ( tu saprati vārda īsto nozīmi ) tā intensīvi jau ir ilgu laiku ar mani un šis vakars nebija izņēmums. Tāda klusa, klusa noskaņa – viegli dzeltenām lampiņām apspīdot kalna galā esošās mājas un apsnigušos jumtus, skats pielīdzinājās filmu kadriem, liekas turpat aiz stūra mazi rūķīši ķiķināja un novēroja manus sejas vaibstus, skaistumu vērojot!
Kadrs, kas izrauts no Jacobs Ziemassvētku reklāmas rullīša – tāds naivs un siltas mīlestības pilns. Cik īss šis mirklis, jo nu jau namiņā mani gaidīja mandarīnu tēja un pie sienas murrājošs tīģeris. Ir kurš tur februāris – atvaļinājums sākas. Jūtu, ka kaut kas mani sagaida, šķiet, ka jau rīt!
Tikai tagad es piefiksēju – mans tīģera gads tūliņ, tūliņ sāksies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru