Adaptēšanās

Yo!
Mans nekā nedarīšanas maratons turpinās, jo tik ļoti biju izslāpusi pēc trulas pozu ieņemšanas pie TV vai vienalga kādā citā vietā, ka tikai man nav jākustina savas smadzenes atvaļinājuma laikā.
Mans mēŗkis bija un ir nedomāt ne par ko!
Taču šodien bija viena aktivitāte, proti, izgāju ārā uz terases, saulē bija plus 10 grādi, paņēmu krūzi veselības dzēriena, kas sastāvēja no kaut kāda mistrojuma ar citronu un ingveru, mazliet apliku sedziņu apkārt, lai krustus nesavelk, kā smejies un nodevos tīksmināšanās procesam par apkārtejo pasauli.

Mans ainaviskais skatījums sastāvēja no kaimiņu mājām un tālu tālu esošām kalnu grēdām. Iedomāties un nojaust par to esamību es varēju, bet ne tik daudz priecāties un jūsmot kā pagājušajā reizē, kad biju šajā zemē.
Tā pēdējā reize laikam arī mani samaitāja, jo pirmo reizi dzivojot fjordos to skatu ilgi nevar aizmirst un šādās situācijās, kad skats nav vairs tik sirdij tuvs, nākas priecāties par citām ekstrām, piemēram pavasarīgu sauli, par krūzē esošo saturu un domām par neko!
Ieslīdēju baltajā krēslā, austiņās skanēja izlasīta mūzikas kompozīcija un tā es tur sēdēju līdz apsalu. Bāc, Norvēģija taču! Pēc kādām 40 min saule bija jau aiz mākoņiem un mana aktivitāte beidzās.

Rīt došos uz centru, laikam viena pati – un tad nu būs beidzot riktigi pigori , jo no T-bāņu padarīšanām ni sūda nesaprotu.
Kas ir T-bānis? Ne ta metro, ne ta vilciens. Runājot olimpiskā valodā- kaut kādas Norvēģu kamaniņas ar jumtu, jo pārvietošanās ir ļoti viegla un līgana!
Pati pilsēta ir tik indrustriāla, ka nu vai..ceļ un būvē, ir daudz augstceltnju - tiesa gan, tās visas ir viesnīcas....
Nejūtu naconalitāti, jo ir baigais valstu connectings, tumšie, šaurie, īsie, skūtie, karoče riktīgs mix, taču tomēr manās acīs izkristalizējas pašmāju tautieši ar tādu gaišu acu skatienu un ‘’savējo ‘’ sajūtu pilsētā.
Esmu atradusi savu mīļāko vietu Oslo tā ir - Aker Brugge, kur smaidīšu un priecāšos vienmēr!
Aker Brugge ir visdārgākais Oslo rajons, kur ir gan ieprikšanās centrs gan dažādi kafūži, ostas vieta, labākie biroja centri un tur arī dzīvo dažii labi pasaulē zināmi cilvēki.
Man kaut kā piedūra -tur tā forši un gaumīgi. Fascinē tur esošās āra kafejnīcas, jo cilvēki sēž apsegušies ar aitu vilniņām vai citām ģērētām ādu paliekām un cepuri galvā sēž un smaida, ka no cimdu galiem izlīdušie pirksti nozib vien.
Kaut ko ieēd, pasmej, iedzer, bet tā smuki un ar norvēģisku gaumes izcilību. Tas viss notiek atskatoties uz promejošiem un piebraucošiem kuģīšiem ( tādas kā lielas jahtas īstenībā.

Vēl neesmu bijusi nevienā veikalā, rīt laikam kaut kas būs jādara lietas labā.
Tā kā brālēns nokrāsoja manu mīļāko krekliņu maigi pelēkzilu, tad būs jātved atmiņām uz majām kāds skaists drēbesgabals!