Thessaloniki (Grieķija)

Bija pienācis brīdis, kad atteicāmies no stopēšanas pa ātrceļiem, jo tas bija ļoti vienkārši,jo mēs no punkta A līdz punktam B nonācām ļoti īsā laikā, turklāt mēs bijām izslāpušas no mazu ciemu iepazīšanas un satikšanās ar reālo tautu. Tā nu mēs izkniebām robu ierastajā maršrutā un maucām pa vienkāršajiem ceļiem. Noskatījām pilsētu Edesa, kuras tuvumā var atrast skaistus ūdenskritumus. Runājot par Edesu sanāca tā, ka, proti, es visu laiku gribēju aizbraukt uz Odesu, bet beigās sanāca aizbraukt uz Edesu. Lai nu kā, bet nenormāli veiskmīgi tur arī nonācām un sasniedzām arī pašus ūdenskritumus.
Tad kad 1,5 h bijām pavadījušas pie pirmā ūdenskrituma, lēnām domājām doties projām, bet tad atklājām vel daudz lielāku un augstāku ūdens mutuli, kas Dinai lika atplaukt lielā smaidā. Tas bija viens no viņas mērķiem - ieraudzīt kādu ūdenskritumu!
Tuvojās pēcpusdiena un mums bija laiks ierasties Thessalonikos. Atkal kādas nieka sekundes paplivinājušas uzrakstu, mēs jau sēdējām kāda pāra automašīnā, kurā ļoti korpulenta sieviete ik pa laikam uzsmēķēja. Jāsaka, ka pagaidām visa ceļojuma laikā, ļoti bieži nākas ostīt cigarešu dūmus. Sorī, pašlaik esmu aktīva pasīvā smēķētāja :( Dušu prasās gandrīz ikreiz pēc ikviena mērota ceļa no pilsētas uz pilsētu.
Nonākot Thessaloniki mūs ļoti ļoti ļoti laipni uzņēma Frenks. Vņš mūs tiešām gaidīja. Puisi pazīstu kopš jūlija, kad viņš Rīgā pavadīja divas nedēļas.
Kad bija notiesāts īsts un garšīgs kebabs - jā, tāds pa riktīgo, ka vēl tagad siekaliņa notek, mēs sākām jautroties ar dažādām drinking games un attapāmies kādos desmitos, kad sen jau bija jābūt ārā un jāsatiekas citiem vietējiem. Steidzāmies ārā un devāmies uz satikšanās vietu. Tā bija universitāte, kurā tagad noteik dīvainas lietas. Tā ir slēgta.
Sakarā ar reformām izglītības sfērā,tur iekšā bija diezgan baiss skats. Logi bija izdauzīti, direktora kabinetam priekšā aizliktas režģotas plāksnes un aizsietas ar ķēžu virknēm. Visas skolas iekšienē bija redzami dažādi uzraksti. Bariņš jauniešu ar sarkanu grīdas krāsu gatavoju jaunus plakātus. Lekcijas tur nevienam nenotiek. Ikriez viņi balso par to, lai atjaunotu lekcijas, bet pagaidām balsojums visu laiku ir negatīvs.
Pēc skolas apskates devāmies uz tuvējo bāriņu, kura iekšienē bija sapulcējušies kādi pieci muzikanti, kas visa vakara garumā trinkšķināja dazādas grieķu melodjas. Iztriekušas vairākas pudelītes ar karsto dzērienu - Rakomelo, devāmies uz mājam, lai spriestu par nozīmīgām un tikpat nenozīmīgām lietām.
Vien ap trijiem naktī man notika speciāla iepazīšanās ar grieķu virtuves lepnībām, kā olīveļļa, garšvielas un aso piparu īpatnības. Vari iedomāties?? - es turēju rokās sarkano piparu, kurš pazaudētu savu asumu tikai tad,ja to mērcētu ūdenī vienu miljonu reižu. Woooww!!!! :)
Protams plauktā bija arī tādas šķirnes, kas jēievieto ūdenī 10 000 un 1000 reižu, bet tie jau tādi ikdienišķie pipariņi.
Rīts sākās ar bagātīgām brokastīm un pārējā dienas daļa aizplūda vēsā grieķu mierā. Daudz laika pavadījam gulšņājot pludmalē, skatoties uz mazām buru laiviņām, kaijām un nebeidzamo jūras mieru. Ceļojums ir pusē, tāds pilns ar krāsām. Pozitīvs. Pilnvērtīgs. Baudāms. Esmu laimīga!