Pusstundu nobraukuši it kā mums vēlamajā virzienā, čaļi saprata, ka tas ir ellē ratā un ka tas nav nemaz tur kur viņiem vajag, kur nu vēl mums. Tāpēc vēl pusstundu braucām atpakaļ virzienā, lai kaut nedaudz būtu labi visiem.
Beigu beigās nonācām uz pareizajām sliedēm un atvadoties varējām turpināt katrs savu ceļu.
Diezgan ātri mēs pārsēdamies no vienas mašīnas otrā un Zagreba bija sasniegta. Pa ceļam trāpījās tiešām labi cilvēki, kas aizveda mūs daudz tālāk nekā viņiem pašiem vajadzēja.
Pilsēta mūs uzņēma gaidot. Vietējā maizes brenda veikalā iegādājoties vistumšāko maizes kukuli, jeb ripu- pārdevēja smaidot vēl iešķieba maisiņā sēklu maizes kraukšķus. Mēs smaidījām un devāmies tālāk.
Pilsēta tika diezgan ātri un veiksmīgi iepazīta, kam sekoja kārtējā miera maltīte kādā no pilsētas skvēriem.
Īsinot laiku, notriecām vairākus MG interneta un bija jau vakars. Satikām Zagrebas draudziņus, kuri vēlā vakara stundā intensīvi sprieda par IT lietām - bija jautri vērot programmēšanas trikus un klausīties viņu ''Pičku materinu'' valodā :)
Pa ceļam uz mājvietu ižļūcām caur bāru un pie glāzes putojoša dzēriena plānojām rītdienas maršrutu.
Nakts pagāja vieglā rūkoņas jeb dunoņas ritmā, jo divi lieli kompjūteri sīca visu nakti. Bet miegs bija ciešs un tikai sākumā šķita, ka birojā gulēt nebūs tik cool. Kur nu? Man tā nebija pirmā reize :)
Izrādījās, ka mūsu mājvieta atradās diezgan tuvu pilsētas''izejai'' uz tuvāko ceļu, kas ved uz Serbiju. Un jā, ja esi Brinijas Spīrsas fans, tad dodies novembrī uz Zagrebu -tur būs viņas koncerts, nu vismaz uz šausmīgi liela plakāta tā bija rakstīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru