Ceļš uz Ļubļanu bija pavisam vienkāršs - tas pats vakardienas koučsērferis mūs aizveda līdz Slovēnijas robežai un mēs jau pēc neilga brīža sēdējām kāda vīra mašīnā uz kura ceļgala savu ķepu un galvu bija noguldījusi skaista suņu meitene. Kā saka - pāris ekselents. Vīrs bija ļoti saviļņots par mūsus kopīgo satikšanos, parādīja savu māju un ievērības cienīgu krāteri, kura dibenā kādreiz atradās milzīgs ledus daudzums - jā, tas atradās viņa mājas pagalmā.
Aizvedis vēl kādus 10 km tālāk, vīrietis uzsauca kafiju un priecīgs atvadījās, lai dotos savās gaitās.
čik čik nākošā māsīna - čik čik nākošā mašīna un tā nu mēs ievēlāmies Ļubļanā - pilsētā, kas šodien raud.
Līst lietus, pilsētas centrs ir slēgts no mašīnām, viss mierīgs un pagaidām neko neizsakošs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru