Ieraugot pilsētas karti, sapratām, ka tāpat nav jēgas pirkt - saprast tur neko tāpat nevarēs. Tā nu nejauši piestiprinājāmies pakaļā kādai tūristu grupai, kuras vadone bija pacēlusi gaisā lietussargu. Nu tas lai vieglāk viņu pamanītu, ne jau tāpēc ka lija lietus. Šādi sekojām līdzi, jo domājām, ka točna aiziesim tur, kur kaut ko var redzēt no šīs tūristu pārpildītās pilsētas.
Līdz galamērķim nomainījām vairākas tūristu grupas. Tikām sekojušas līdzi pacetiem lietussargiem, vēdekļiem, lielam ziedam un kaut kadam kātam.
Kad dienu bijām pavadījušas pilsētā, bija jādodas uz nākošo pilsētu - Triesti. Vilcienā nožuļījām ar veco biļeti un spiedām uz to, ka varētu pa zaķi aizvizināties līdz pašai Trestei, lai gan plānā bija protams atkal stopēt. Nu tā i žuļījām, bet sūdu - nobraukušas 1,5h un likās, ka tūlīt tulīt būs mūsu gala pietura - vagonā parījās kontrolieris. Ieraugot mūsu vienreiz izlietoto biļeti, lūdza izkāpt un dodies atpakaļ uz Venēciju. To viņš teica, jo es centos ieskaidrot, ka mēs neko nesaprotam un dodamies uz Venēciju, vienkārši liekot viņam noprast, ka esam stulbas un iekāpām nepareizā vilcienā. Īsti nesaprazdama, kur mēs esam, sagaidījām nākošo vilcienu un atkal iesēdāmies ar vecajām biļetēm , mēģinot tēlot tikpat stulbas tūristes. Šoreiz izdevās nobraukt vēl divas pieturas, jo mūs izsēdināja otreiz. :) Bet bija tieši laikā. Pietura atradās pie lielveikala, kurā iepirkām nedaudz spēkbarības un atgriezāmies šoreiz uz šosejas. Atkal atkārtojās Pļavnieki - Tukums variants, taču mūs ļoti ātri pārtvēra mašīna, kuras soferis mūs ieveda bezgala daiļajā Triestē! Dinai patika -ĻOTI, kāpēc???Lasi tālāk....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru