Nākošais rīts sākās nejēgā ātri, jo puikām bija jādodas uz darbu, vien atstājot sev pēdējo darbiņu - nogādāt mūs uz pareizās štrāses, lai varētu sāk savu stopēšanu uz Veronu.
Viss beidzās ar to, ka riņķojot pa entajiem apļu pārvadiem, mūs izveda benzīntankā uz nepareizo pusi un ar to, ka Peppe normāli nokavēja savas darba dienas sākumu.
No situācijas izkļuvām diezgan aši, rādot uzrakstu diezgan stulbā vietā, bet mums vienkārši paveicās, jo suņu vīrs mūs aizveda līdz mūsu nākošajam destineišonam. Vispār ir diezgan forši stāvēt salīdzinoši Rīgai tas būtu tā kā, mēs Pļavniekos stāvētu ar uzrakstu Tukums. Vēl tikai uz izbrīnu parāva fakts, ka tas pats suņu vīrs mums iedeva 2o Eiro. Protams, ka liedzos un sākumā tos nepieņēmu, taču viņš uzstāja. Čalis domāja ka mums nabadzītēm vispār nav ko ēst. Ai pofig, lai jau domā....
Veronā nokļuvām diezgan ātri un devāmies pie mūsu koučsērfera. Sagaidītājs bija stalts, slaids, golferis ar vecpuiša cienīgu dzīvokli. Iemetis rokās atslēgas, atvadījās un aiziedams uz darbu mēs atslīgām zaļajā divāniņa un sapratām, ka te ilgi nevaram dūdot, jo ir jāiet un jāiepazīst pilsēta.
ta ta atkal IT, nu veiksmīgu ceļa vēju !
AtbildētDzēsttas tikai sakuminsh :)
AtbildētDzēst