Izbraucot no Ponta Delgada, devāmies uz salas austrumiem. Tikuši atkal pie mašīnas un brīvības sajūtas, piestājām ikvienā vietā kurā vēlējāmies un priecājāmies par zaļās salas sulīgumu.
Devāmies gar piekrasti, vērojot klinšu bluķu veidojumus gan pludmalēs, gan atklātos ūdeņos.
Pašiem ceļojot, te arī pavērās daudzkārt pieminēto govju ganāmpulki un plašās ganības. Tur govīm laba dzīve -ēdot koši zaļu un sulīgu zāli, turklāt vēl skatoties uz tādu ainavu, pienam jāplūst aumaļām pa visiem galiem.
Tā nu braukājām un līdām pašu galiņu galiņos, kur tik varējām iebraukt, un tā nu ziņkāres vadīti, atklājām daiļu piekrasti. Atkal skats kā no pastkartes. Ar zilo ūdeni, klinšaino ainavu un saules stariem acīs.
Vakariņojām pilsētā Ribeira Quante. Izslaucīta kā skaudrākajās vesternu filmās. Pat zuda cerības, ka tik mazā miestiņā var strādāt kāds restorāns. Uz ielām neviena cilvēka, mols tukšs, pludmale tikpat pelēka... Bet strādāja gan viens - pat klāts ar baltiem paladziņiem. Lielākais luksus tajā, ka mēs bijām vienīgie apmeklētāji, tāpēc viesmīle varēja pastāstīt par pus ēdienkarti un ik pa laikam apjautāties, kā mums iet ar to ēdamo? :) Ēdām tunci.
Vakarpusē iebraucot viesnīcā, pat neticējās kur esam iebraukuši, jo pilsēta salīdzinot ar iepriekšējo miestu varbūt bija uz pusi lielāka, bet viesnīca ar 4 zvaigznēm un tikpat augsta līmeņa apkalpošanu. Pilnīgi netipiskā un klusā vietā, bet tāds iestādījums. Reģistrējoties, administratore jau lēja glāzēs ananāsu liķieri un laipni sumināja mūs sviecot viesnīcā.
Dabūjuši numuriņu ar skatu uz jūru, likās ka nu biedzot ir!!! Ir mieriņš, skaistumiņš un romantikumiņš.
Devāmies gar piekrasti, vērojot klinšu bluķu veidojumus gan pludmalēs, gan atklātos ūdeņos.
Vakariņojām pilsētā Ribeira Quante. Izslaucīta kā skaudrākajās vesternu filmās. Pat zuda cerības, ka tik mazā miestiņā var strādāt kāds restorāns. Uz ielām neviena cilvēka, mols tukšs, pludmale tikpat pelēka... Bet strādāja gan viens - pat klāts ar baltiem paladziņiem. Lielākais luksus tajā, ka mēs bijām vienīgie apmeklētāji, tāpēc viesmīle varēja pastāstīt par pus ēdienkarti un ik pa laikam apjautāties, kā mums iet ar to ēdamo? :) Ēdām tunci.
Vakarpusē iebraucot viesnīcā, pat neticējās kur esam iebraukuši, jo pilsēta salīdzinot ar iepriekšējo miestu varbūt bija uz pusi lielāka, bet viesnīca ar 4 zvaigznēm un tikpat augsta līmeņa apkalpošanu. Pilnīgi netipiskā un klusā vietā, bet tāds iestādījums. Reģistrējoties, administratore jau lēja glāzēs ananāsu liķieri un laipni sumināja mūs sviecot viesnīcā.
Dabūjuši numuriņu ar skatu uz jūru, likās ka nu biedzot ir!!! Ir mieriņš, skaistumiņš un romantikumiņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru