Izraēla kā tāda

Rītu iesākām laicīgi un raiti. Pirms došanās prom, ar skatienu pārlaidām pāri mūsu bunkuram un sabildējām īpašās bunkura iezīmes. Kā jau minēju iepriekš, bunkuram ir savs stāsts. Izraēlā redz, mājas ceļot ir īpašs nosacījums. Katrā dzīvoklī ir jābūt speciālai istabai - bunkuram. Gadījumā, ja sāktos kodolkarš, ieslēdzoties šajā telpā, vismaz kādu laiku varētu izdzīvot, jo telpa aprīkota ar īpašu ventilācijas lūku, ēdiena, ūdens rezervēm, gāzmasku utt. Speciāli vaļā nevērām īpašo konteineru, kurš bija piestiprināts pie sienas, vien zticējāmies Rada stāstītajam. 

 Atstājot Radu pošamies savai darba dienai, mēs devāmies ceļā. 20 minūšu gājienā, gar biznesa centra rajonu, atvadījāmies no pilsētas. Pēdējo reizi izvingrinājām sprandas muskuļus, skatoties uz augsto torņu virsotnēm.

Izraēlas ceļujums bija noslēdzies.

 Jāatzīstas, ka šis blogs bija visgrūtāk uzrakstāmais, jo nācās filigrāni izlavierēt starp reliģiju terminiem, Jeruzalemes un Bētlēmes lielajām vietām, telpām un notikumiem. Tam visam pa vidu Kristus dzīves ceļa attainojums, kas manā blogā bija kā lielās ciešanas, lai stāstītais būtu pietiekami interesants lasīšanai, neaizskarot neviena kristieša jūtas. Ja nu akurāt tā bija gadījies, tad ziniet, ka tā tas nebija domāts un blogs paliek blogs - tā ir izklaide jums, caur manu emocionālo, subjektīvo un humoristisko prizmu.

Kopsavilkumam pieminēšus dažus faktus, kas palikuši ''karājoties'' ārpus iepriekšējiem stāstiem.

Kad svētajā zemē iestājas saulesriets, ļoti ātri pārņem vēsums. Labi, ja mugurā jau ir vējjaciņa, atliek vien divreiz aptīt šalli un doties tālāk. Bet iespējams tas saistīts ar ziemas klimatu, kad tur bijām. 

Baklažāni - tā ir viņu otrā dievība aiz granātāboliem! Tas ir milzīgs kults, kas vietējo aprindās ir tik cēls, ka tiek zīmēti milzīgi graffiti ar izliektām līnijām un sulīgām krāsām tajos. Ticu, ka kādam ir arī baklažāna tetovējums vai zeķes. Bet tas lai paliek manās fantāzijās :) 

Ja runājam par austrumu saldumiem un citām gurmānajām baudām, arī Rīgā ir pa pilnam ar visu šo. Savu sajūsmu un prieku ceļojumā es neslāpēju dēļ tā, ka tas viss ir pārspīlētā izvēles bagātībā un kvalitātes ziņā, savukārt Rīgas mazo kafeinīcu plauktiņos kamēr to baklavu neizpirks- tikmēr stāvēs un smaidīs tev pretī. Gribētos jau tomēr ticēt, ka man nav taisnība. Bet vārdu sakot - tā nav problēma daudzas garšas un buķetes izbaudīt arī te. Ja vajag info - prasiet un izmantojiet mūs!

Labierīcību jautājums nevienai kafejnīcai vai restorānam nav problēmjautājums. Tā vienmēr ir pieejama un  izmantojama arī, ja nēesi konkrētās iestādes viesis un atstājis tur lielu ''čunguru''. Kāds spilgts piemērs bija reizē, kad pusdienojot, vajadzēja to izmantot. Prasot, kur atrodas wc, man iedeva rokās atslēgu, tad nosūtīja līdzi kādu zēnu, kurš mani izveda ārā no restorāna, veda pa lielu līdz nākošajai ēkai, atvēra durvis un kāpņu telpā norādīja uz mazām durtiņām. Tur arī bija šī maģiskā vieta! Iedomājaties parastu kāpņu telpu, bet sānā tai, iebūvēta maza paradīze! :D 

Ja vairumā gadījumu Izraēlas apmeklējums cilvēkos izraisa atbrīvošanos no visa sliktā, vai jaunas esības apzināšanos, vai garīgu attīrīšanos, tad mūs gadījumā tas bija jaunvārdu iesaiste ikdienas leksikā. Mēs sevī apzinājāmies seno ''Jaunlatvieti'' un ik pa laikam tik spērām ārā jaunus vārdus, kas apzīmēja kādu darbību vai īpašības vārdu. Daži piemēri:

''Spilgme'' - acīs iesitas spoža gaisma

'' Paklukstīte''-  kakla daļa zem zoda

''Spiedne'' - vajadzība ātri apmeklēt wc

''Šaurne''- šaura soma

''Apdomne'' - ir jāpadomā kādu mirklīti

''Kniebļi'' - saulespuķu sēkliņu ēdāji

''Augstne''-augsta māja

''Sēdnis''- pasēdēšana.

Tādi nu lūk mēs preicīgi un laimīgi esam izbaudījuši savu Izraēlu. Katram tā ir citādāka, katram sava un katram īpaša. Mūsējo jūs iepazināt šajos septiņos stāstos. 

Tiekamies drīz pie citu valstu sajūtām!