Noslēdzot sēriju parTaizemes/ Malaizijas ceļojumu nākas šo to pārdomāt. Tas lika salīdzināt gaidas ar realitāti, ievāktās informācijas patiesumu ar skaudro realitātes atspulgu, kā arī salīdzināt citu ceļotāju skatījumu uz Āziju ar manējo.
Taizeme kā galamērķis jūsu ceļojomiem, nepārpotami ietvers kārtīgu sagatavošanos. Lai gan mēnesi pirms došanās ceļā, es to vien darīju kā studēju un pētīju, informācijas nekad nevar būt par daudz. Pie tam, būs daudz labāk, ja tā ir dažāda- tā tev ļaus palikt elastīgākam un atkāpties no ierastajām eiropieša iepotētajām vīzijām.
Neteikšu ka viss ceļojums mums bija pasakains un rozā orhideju ziediem kaisīts. Jā, tieši šāda bija mana vīzija par Taizemi, bet sūdu - tā man pagrieza pavisam citu sāniņu un lika saprast, ka eksotika ir vienkāršība.
Vismaz man.
Šajā ceļojumā likās, ka būs tieši tik rožaini un pasakaini, ka ceļojums būs divu nedēļu lirika un svētākā atpūta.
Bet tā kā nēesmu pludmalē gulšņājošais tūrsists, kas pa lielam iet tūristu iemītas taciņas un vakaros sūc kokteiļus apkārusies ar puķu krellēm - Taizeme mani atmeta atpakaļ pie tā, kas es esmu patiesībā:
Skarbas patiesības meklētāja, nomaļu pētniece un tautas gara izzinātāja. Tieši šīs lietas ir atrastas visos manos iepriekšējos ceļojumos un atgādina par to, ka nekas cits man nav jāmeklē. Tāpēc jau tika pavadīts mēnesis pie izpētes, lai mēs paši uz savu galvu varētu doties, tur, kur paši gribam. Meklēju objektus, kas bieži vien bija ārpus glancēto ceļvežu virsrakstiem. Protams, pasaules mēroga būdiņas un statujas arī bija jānovērtē, tāpēc arī tas viss tika apskatīts.
Lai arī kādā metropolē iemaldītos, ir jāmāk nošķelt tūrismu. Tīri vai ostoties jāsajūt tas īstais, kas ir šīs valsts pamatkapitāls- dzīvesveids, sociālais līmenis, uzvedība, attieksme,ritms un smarža.
Tas viss mani uzlādē un ļauj izkristalizēt manu personīgo viedokli par to vai to vai to.
Par Āziju kā tādu es vispār nedrīkstu ne spriest ne tēlaini vāvuļot - te ir jāatgriežas vēl un vēl, lai vēl dziļāk, lai vēl skaudrāk satiktos ar īsto taizemieti, kas ļautu iepazīt šo valsti vistīrāk. Indija, Kambodža, Mjanma,Laosa...To visu gribās.
Taču tiem, kas vēl tikai plāno savu satikšanos ar Austrumiem - te vajag ''iekšiņas''. Vismaz saprāta līmenī sakārtot plauktiņus, kas ir kas.
Tagad, kad ir pārgājis pirmais ceļojuma atgriešanās iespaids, es daudz citādāk atskatos uz visu piedzīvoto.
Esot tur man likās ka šis ceļojums ir murgs, rakstot bloga stāstus sapratu cik viss bija forši, bet tagad visu apkopojot tas ir tā, kā paskatīties uz sevi tīņa gados un pēc 10 gadiem.
Taizeme ir nogulsnējusies un paliks atmiņās kā dzeltena, pufīga un mitra švamme, kas pilna ar ūjujūuj kādām smaržām, garšām un sajūtām. Iespējams ne tas veiksmīgākais salīdzinājums, bet man viņa tāda ir un būs.
Milzum lietas tu pat sajust nevari no visas šīs manas stāstu sērijas, bet viens ko iesaku - skaties filmas, pēti, lasi, klausies un izzini. Ja vien tev ir ceļošanas gēns - katru zemi - lai kāda tā arī šķistu, vari pamazām to sākt iepazīt vienkārši interesējoties par to.
Tāda būs arī mana nākošā :) No autiņiem iztīta, līdz pirmajai salauztajai sirdij.
Tā es varētu salīdzināt gaidas par notikumu līdz tā satiekas ar šī notikuma īsto seju, kas ļauj visam palikt īstam un skaistam.
Āmen!
Taizeme kā galamērķis jūsu ceļojomiem, nepārpotami ietvers kārtīgu sagatavošanos. Lai gan mēnesi pirms došanās ceļā, es to vien darīju kā studēju un pētīju, informācijas nekad nevar būt par daudz. Pie tam, būs daudz labāk, ja tā ir dažāda- tā tev ļaus palikt elastīgākam un atkāpties no ierastajām eiropieša iepotētajām vīzijām.
Neteikšu ka viss ceļojums mums bija pasakains un rozā orhideju ziediem kaisīts. Jā, tieši šāda bija mana vīzija par Taizemi, bet sūdu - tā man pagrieza pavisam citu sāniņu un lika saprast, ka eksotika ir vienkāršība.
Vismaz man.
Šajā ceļojumā likās, ka būs tieši tik rožaini un pasakaini, ka ceļojums būs divu nedēļu lirika un svētākā atpūta.
Bet tā kā nēesmu pludmalē gulšņājošais tūrsists, kas pa lielam iet tūristu iemītas taciņas un vakaros sūc kokteiļus apkārusies ar puķu krellēm - Taizeme mani atmeta atpakaļ pie tā, kas es esmu patiesībā:
Skarbas patiesības meklētāja, nomaļu pētniece un tautas gara izzinātāja. Tieši šīs lietas ir atrastas visos manos iepriekšējos ceļojumos un atgādina par to, ka nekas cits man nav jāmeklē. Tāpēc jau tika pavadīts mēnesis pie izpētes, lai mēs paši uz savu galvu varētu doties, tur, kur paši gribam. Meklēju objektus, kas bieži vien bija ārpus glancēto ceļvežu virsrakstiem. Protams, pasaules mēroga būdiņas un statujas arī bija jānovērtē, tāpēc arī tas viss tika apskatīts.
Lai arī kādā metropolē iemaldītos, ir jāmāk nošķelt tūrismu. Tīri vai ostoties jāsajūt tas īstais, kas ir šīs valsts pamatkapitāls- dzīvesveids, sociālais līmenis, uzvedība, attieksme,ritms un smarža.
Tas viss mani uzlādē un ļauj izkristalizēt manu personīgo viedokli par to vai to vai to.
Par Āziju kā tādu es vispār nedrīkstu ne spriest ne tēlaini vāvuļot - te ir jāatgriežas vēl un vēl, lai vēl dziļāk, lai vēl skaudrāk satiktos ar īsto taizemieti, kas ļautu iepazīt šo valsti vistīrāk. Indija, Kambodža, Mjanma,Laosa...To visu gribās.
Taču tiem, kas vēl tikai plāno savu satikšanos ar Austrumiem - te vajag ''iekšiņas''. Vismaz saprāta līmenī sakārtot plauktiņus, kas ir kas.
Tagad, kad ir pārgājis pirmais ceļojuma atgriešanās iespaids, es daudz citādāk atskatos uz visu piedzīvoto.
Esot tur man likās ka šis ceļojums ir murgs, rakstot bloga stāstus sapratu cik viss bija forši, bet tagad visu apkopojot tas ir tā, kā paskatīties uz sevi tīņa gados un pēc 10 gadiem.
Taizeme ir nogulsnējusies un paliks atmiņās kā dzeltena, pufīga un mitra švamme, kas pilna ar ūjujūuj kādām smaržām, garšām un sajūtām. Iespējams ne tas veiksmīgākais salīdzinājums, bet man viņa tāda ir un būs.
Milzum lietas tu pat sajust nevari no visas šīs manas stāstu sērijas, bet viens ko iesaku - skaties filmas, pēti, lasi, klausies un izzini. Ja vien tev ir ceļošanas gēns - katru zemi - lai kāda tā arī šķistu, vari pamazām to sākt iepazīt vienkārši interesējoties par to.
Tāda būs arī mana nākošā :) No autiņiem iztīta, līdz pirmajai salauztajai sirdij.
Tā es varētu salīdzināt gaidas par notikumu līdz tā satiekas ar šī notikuma īsto seju, kas ļauj visam palikt īstam un skaistam.
Āmen!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru