Atvadas no Phi Phi salas nebija sāpīgas. Rāmās dienas uz salas bija tikai iesākums mūsu medusmēneša mierīgajai daļai, kuru devāmies baudīt uz Puketas salu. Divas stundas rāmi šūpojoties milzīgajā laivā, bijām ieradušies Puketā. Bet tavu ''laimi'' - gāza kā no spaiņiem. Faktu mīkstināja tas, ka nebija jēmeklē transports, lai nokļūtu līdz mūsu miteklim, jo ar laivu tika ''savienots'' mikrobusiņš, kas izvadāja pa mājām. Bet nu enīvēj lietus bojāja visu noskaņojumu. Kas ir, atlikušās četras dienas mums būs jāpavada tādos nelaiķa apstākļos???
Ierodoties apartamentos palika labāk, jo kārtējo reizi dzīvoklis bija superīgs, gaišs, plašs un moderns. Ātri vien nolēmām doties ārā paēst un iegādāties kaut ko pret mitrumu :D
Pirmajā vietējo veikaliņā paņēmām lietusmētelīšus, un lūkojām kur var apēst kaut ko garšīgu. Lietus jau bija mitējies un mans lietus mētelis joprojām ir neizpakots - atvests mājās kā praktisks suvenīrs.
Izgājām perimetru pa vietējo ieliņu, novērtējot, kas atrodas mums apkārt. Viens no Taizemes lepnumiem ir dabisko zālīšu medicīna. Daudzviet manāmi dažādi kremi, eļļiņas vai pat kapsulu bundžu krāvumi, kas sola izārstēt no dažādām mūsdienu dzīvesveida izraisītām saslimšanām, kā arī smagākiem gadījumiem. Visbiežāk, pat suvenīru stendos, atradās maza pudelīte, kurā redzami kaut kādā škīdumā noslīkuši augi. Tinktūra domāta dažādu sāpju novēršanai. vienkārši ierīvējot attiecīgo vietu. Smaržo kā visiem zināmā ''zvaigznīte'' vai ''tiger balm'' . Uz pus stundu pazudām kāda veikala plauktos un tik pētījām kādu zālīti ņemt. Visa kā tik daudz tik daudz... Viens kremiņš sola perfektu izskatu pēc nakts uzdzīves, cits kolosālu ādas attīrīšanu, viena tēja to un otra tēja šito. Bija arī iepriekšredzētās dažādu augu kapsulas. Ej, nu tagad saproti, ko vajag :) Pārdevējs arī tik zinošs un gudrs, ka grasījās teju izpārdot visu veikalu. Bet nu man izvēle krita uz visu izslavēto un vienu no Taizemes simboliem - ananāsu, kas ir pārstrādāts teju visos veidos. Šoreiz dažām dāmām no manis tiks kāds īpašs un smaržīgs suvenīrs...
Atpakaļceļā no ratu ratiem, iepirkām kārtējo mango devu un atgriezāmies mājās.
Nākošajā rīta atverot aizkarus, ieraudzīju teju neticamo! Tādu sauli Taizemē redzējām pirmo reizi. Debesis zilas, saulīte spoža, tātad jādodas pazvilnēt pie jūras. Pa ceļam iegādājām pilnas dienas ekskursiju. Saka, ka tās esot Taizemē noteikti ir jāizmanto. Piedāvājums ļoti plašs, attiecīgi, tam kādas ir ceļotāja vēlmes un rezultātā -čik čik, mēs izvēlējāmies sev foršāko programmu, turklāt ar 60 % atlaidi.
Atceroties iepriekšējās dienas lietavas, sapratām, ka laikam īsti vēl nav tūrisma sezona ieskrējusies, tāpēc arī tādas atlaides figurēja. Parasti no personas tie bija 30-35 Eur. Mums sanāca vairs neatceros cik, bet krietni zem 30 eur.
Pa ceļam, Miku uz otru ielas pusi centās pārvilināt kāds uzvalku tirgotājs, jautājot vai nevajagot kādu pārīti?? Jā tieši to arī vajadzēja dodoties uz pludmali!! Jocīgie, te tikai jāpasmejas par viņu uzbāzību nelaikā un nevietā.
Pludmale - šausmas. Jautājums tik viens- kā tas iespējams, ka galvenajā un lielākajā pludmalē var būt tāda miskaste? Labi, tas lai paliek viņu jautājums, jo atkritumu tvertnes tuvumā mēs tiešām neredzējām.
Ne kāda dižā zvilnēšana nesanāca, jo palēkāt pa jūras viļņiem šķita labāka ideja. Tie bija makteni. Kamēr viss sanāca labi, tikmēr jau forši bija, bet brīdī, kad nenovērtēju viļņa spēku, es tiku notriekta no kājām, izmērcēta smilšu-ūdens murskulī un visbeidzot, sarijusies pretīgi sāļo ūdeni, izskalota krastā kā tāda veca plekste.
Ūdens sāļums tur bija daudz lielākas koncentrācijas, ka goda vārds parāva uz vemšanu. Bet tas neliedza atkal un atkal stāties pretī milzīgajiem viļņiem, peldot tālāk no krasta un tos aplēkāt.
Tas noveda pie iznākuma un ar sarkanām ādiņām ātri vien aizčaukstējām uz mājām, kad jutām, ka saule ir pastrādājusi nedarbus.
Nebija tas trakākais variants, taču apcepušies bijām. Saārstējām ādiņas ar pirmo palīdzību un kārtējo reizi atplīsām pusdienas miedziņā.
Man tik rodas jautājums - miegs mums nāca dēļ laika maiņas, vai tiešām mēs bijām tik noguruši???
Ierodoties apartamentos palika labāk, jo kārtējo reizi dzīvoklis bija superīgs, gaišs, plašs un moderns. Ātri vien nolēmām doties ārā paēst un iegādāties kaut ko pret mitrumu :D
Pirmajā vietējo veikaliņā paņēmām lietusmētelīšus, un lūkojām kur var apēst kaut ko garšīgu. Lietus jau bija mitējies un mans lietus mētelis joprojām ir neizpakots - atvests mājās kā praktisks suvenīrs.
Izgājām perimetru pa vietējo ieliņu, novērtējot, kas atrodas mums apkārt. Viens no Taizemes lepnumiem ir dabisko zālīšu medicīna. Daudzviet manāmi dažādi kremi, eļļiņas vai pat kapsulu bundžu krāvumi, kas sola izārstēt no dažādām mūsdienu dzīvesveida izraisītām saslimšanām, kā arī smagākiem gadījumiem. Visbiežāk, pat suvenīru stendos, atradās maza pudelīte, kurā redzami kaut kādā škīdumā noslīkuši augi. Tinktūra domāta dažādu sāpju novēršanai. vienkārši ierīvējot attiecīgo vietu. Smaržo kā visiem zināmā ''zvaigznīte'' vai ''tiger balm'' . Uz pus stundu pazudām kāda veikala plauktos un tik pētījām kādu zālīti ņemt. Visa kā tik daudz tik daudz... Viens kremiņš sola perfektu izskatu pēc nakts uzdzīves, cits kolosālu ādas attīrīšanu, viena tēja to un otra tēja šito. Bija arī iepriekšredzētās dažādu augu kapsulas. Ej, nu tagad saproti, ko vajag :) Pārdevējs arī tik zinošs un gudrs, ka grasījās teju izpārdot visu veikalu. Bet nu man izvēle krita uz visu izslavēto un vienu no Taizemes simboliem - ananāsu, kas ir pārstrādāts teju visos veidos. Šoreiz dažām dāmām no manis tiks kāds īpašs un smaržīgs suvenīrs...
Atpakaļceļā no ratu ratiem, iepirkām kārtējo mango devu un atgriezāmies mājās.
Nākošajā rīta atverot aizkarus, ieraudzīju teju neticamo! Tādu sauli Taizemē redzējām pirmo reizi. Debesis zilas, saulīte spoža, tātad jādodas pazvilnēt pie jūras. Pa ceļam iegādājām pilnas dienas ekskursiju. Saka, ka tās esot Taizemē noteikti ir jāizmanto. Piedāvājums ļoti plašs, attiecīgi, tam kādas ir ceļotāja vēlmes un rezultātā -čik čik, mēs izvēlējāmies sev foršāko programmu, turklāt ar 60 % atlaidi.
Atceroties iepriekšējās dienas lietavas, sapratām, ka laikam īsti vēl nav tūrisma sezona ieskrējusies, tāpēc arī tādas atlaides figurēja. Parasti no personas tie bija 30-35 Eur. Mums sanāca vairs neatceros cik, bet krietni zem 30 eur.
Pa ceļam, Miku uz otru ielas pusi centās pārvilināt kāds uzvalku tirgotājs, jautājot vai nevajagot kādu pārīti?? Jā tieši to arī vajadzēja dodoties uz pludmali!! Jocīgie, te tikai jāpasmejas par viņu uzbāzību nelaikā un nevietā.
Pludmale - šausmas. Jautājums tik viens- kā tas iespējams, ka galvenajā un lielākajā pludmalē var būt tāda miskaste? Labi, tas lai paliek viņu jautājums, jo atkritumu tvertnes tuvumā mēs tiešām neredzējām.
Ne kāda dižā zvilnēšana nesanāca, jo palēkāt pa jūras viļņiem šķita labāka ideja. Tie bija makteni. Kamēr viss sanāca labi, tikmēr jau forši bija, bet brīdī, kad nenovērtēju viļņa spēku, es tiku notriekta no kājām, izmērcēta smilšu-ūdens murskulī un visbeidzot, sarijusies pretīgi sāļo ūdeni, izskalota krastā kā tāda veca plekste.
Ūdens sāļums tur bija daudz lielākas koncentrācijas, ka goda vārds parāva uz vemšanu. Bet tas neliedza atkal un atkal stāties pretī milzīgajiem viļņiem, peldot tālāk no krasta un tos aplēkāt.
Tas noveda pie iznākuma un ar sarkanām ādiņām ātri vien aizčaukstējām uz mājām, kad jutām, ka saule ir pastrādājusi nedarbus.
Nebija tas trakākais variants, taču apcepušies bijām. Saārstējām ādiņas ar pirmo palīdzību un kārtējo reizi atplīsām pusdienas miedziņā.
Man tik rodas jautājums - miegs mums nāca dēļ laika maiņas, vai tiešām mēs bijām tik noguruši???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru