Orhidejas un putniņi

Kuala lumpura ir daudzveidīgāka un interesantāka tādiem tūrisiem, kam patīk apvienot industriālo vidi ar dabas mātes klēpi. Tā kā mums pamatā daba vilina daudz vairāk, īsti nesapratām kāpēc atkūlāmies uz tādām metropolēm, bet mieru tikai mieru ceļojuma otrā daļa būs veltīta miera ostas mīļiem, kad ūdens smaržu un palmu šalkoņu savām ausīm varēsiet saklausīt šo visu lasot, bet nu pagaidām tiksim galā ar Malaizijas galvaspilsētu. 
Tik daudz vien vajadzēja, kā aizbraukt līdz ''metro'' gala stacijai un skatam pavērsās, klintis, zaļumi un mērkaķi. Batu caves - viena no svētvietām, kur vietējie nākt nolūgties ''dieviņam-budai''. Jāuzkāpj nieka 272 pakāpieni, jāizvairās no nekaunīgiem mērkaķiem, jāielien alā, un lieta darīta. Vispār jāsaka, ka ellē skaisti un forši. Jāaizmirst ķērcošie mērkaķi, kas teju gribēja mesties krāgā, kad skaidrā un stingrā latviešu valodā Mikus pateica, lai tin makšķeri. Šis vēl visus zobus izgrieza uz āru un šņāca kā tāds vella iemiesojums. Nu nepatīk man tie publisko vietu mērkaķi. Utes ne dzīvnieki!!! Jāuzmanās dikti! Ala apņēma ar vēsu gaisu, un ļoti augstām klinšu griestu arkām. Viss tāds maktens, natūrs un dzīvs. Daba kā nekā. Virs galvām lidoja daudz sikspārņu un fonā attāli skanēja tāda īpatnēja, bet uzmundrinoša melodija, kuru gribējās paņemt līdzi.

 Pilsētā ir arī orhideju, putnu un tauriņu dārzi. No minētajiem paguvām apmeklēt orhideju un putnu daiļumus. Orhideju parks tāds smieklīgi knaps, bet iespējams, ka tas bija laiks, kad orhidejas nebija savā skaistākajā plaukumā vai arī mūsu lielveikalos pieejamie orhideju podi ir sapotējuši nepareizu priekšstatu kādam jābūt īstam, tauslam un neaizsargātam orhidejas maigajam ziedam! Tādi tur bija tiešām daudz - knapulīši. Trausli trausli ziediņi, kā rezultātā parks nebija plaukstošu pārbagātu un treknu krūmu pilns, uz ko cerēju. Nu neko - varbūt par daudz cerēju. 

Toties putnu parkā bija forši. Tas sastāvēja no vairākiem posmiem, kurus savienoja dubultas durvis un starp tām vēl bija ķēžu aizkariņi, tas lai samazinātu risku kādam putnam ielidot citā ''nodalījumā''. Bet tāpat uzradās īpaši eksemplāri, kas bija iemaldījušies ne tur kur vajag. Putniņi bija visdažādākie, gan smagsvara jeb tādi, kas pārvietojās tuvāk zemei gan arī pavisam mazi, kas virs galvām vien virpuļoja. Papagaiļu arsenāls bija visai spilgts vārda tiešākajā nozīmē un tos mums izdevās arī pašiem pabarot, jo putnu kopējs pienāca pie mums un vienkārši saujā iebēra ''semuškas''. Parkā var pavadīt vairākas stundas pētot kā inkubatorā šķiļās cālēni, kā guļ pūces un cirku rāda kaut kādi pakulainie putni. Katrā ziņā prieks, ka tur bijām. 

Dienas nobeigumu daudz emocionālāku sagādāja mūsu jumta baseini prieki. Fantastiska vieta, ko novēlētu citiem laimīgiem pārīšiem, kur piedzīvot romantiskus mirkļus. Jāsaka, ka daudzās debesskrāpju viesnīcās šāda ekstra nav nekas īpašs, taču šoreiz mum tas bija izsapņots sapnītis, kas kļuvis par realitāti. 

Baseins, kas teju līst pāri 44 stāva korei ar skatu uz naksnīgo pilsētu, lika atgriezties uz šo vietu mums katru vakaru. Kaut vai vienkārši atslēgties no pilsētas burzmas un paskatīties uz to no malas caur romantisko šķautni. Baltvīns, kūstošs mango, sēžot baseina burbuļstūrī ar skatu uz Petronas dvīņu torņiem ...ko vairs vairāk vajag? Skats kā no tūrisma ceļvežu bukletiem. Jā, tā arī bija!

Īpašā alu dziesma - Gayatri Mantra