Iaši(Rumānija)

Sākot jau no Skopjes(Maķedonijā),mēs izkāpam no sākumā plānotā maršruta un aizlaidām uz Bitolu, tad uz Grieķiju, tad uz Turciju un joprojām mēs nebijām atpakaļ maršrutā, jo mums bija jādodas uz Brašovu- Rumānijas vidienē, taču mēs izdomājām aizplēst uz Iaši, pilsētu pie pašas Moldovas robežas un papētīt dzīvi tur.
Stopēšana sākās ar lielu FUCK...FUCK...FUCK...FUCK...FUCK...FUCK...
Lija lietus!
Pretīgs un slapjš lietus!
Bet kas jādara - jādara. Tā kā bijām sagatavojušās uz visu, no mugursomas dziļumiem izvilkām savus plēves kostīmus :) un čaukstēdamas devāmies stopēt.
Tādā suņa laikā visi par mums apžēlojās un veiksmīgi nomainījām mašīnas, bet arī tās niekas 10 minūtes, kas mums bija japavada ārā, bija graujošas.
Likās, ka vēsais gaiss un lietus mūs izmērcēs kā vistas. Dažas spalvas sacēlās un mēs vēsumu sajutām, bet tad kad Iaši pilsētā ievēlāmies Valy istabā, palika pavisam silti.
Atguvušas iepriekšējo siltuma līmeni asinīs, apārstējām aukstuma trieku ar kādu grādīgo un pusnaktī pēkšņi tikām uzaicinātas uz nakts izbraucienu pa pilsētu.
Pirmos iespaidus pilsētā ķērām, nakts lampiņu apspīdēto namu burvībā.
Ieraugot galveno katedrāi tā vien likās, ka aiz stūrā parādīsies Drakula. Kā jau zināms Rumānija ir ļaunā Drakulas dzimtene un te ir simtiem stāstu un leģendu par viņa dzīves gājumu.
Arī nākošajā dienā mēģināju uziet dažādas versijas par Drakulu, bet arī vietējie par to neko daudz pastāstīt nevarēja.
Dienas gaismā mums ekskursiju pa pilsētu vadīja Alex, arhitektūru studējošs čalis ar lielu mīlestību pret ēku dizainu daudzveidību un ēku projektu plānojumiem. Ar to visu mēs tikām iepazīstinātas. Tā kā pilsēta norisinajās festivāls, kādas ielas garumā bija izvietotas teltis un pārdots viss iespējamais. Vietejie gardumi, trauki, ķīnas štrunti un apģērbi.
Drēbītes jāsaka,šoreiz bija mūsu mērķis, jo pēc pēdējās sasalšanas un domām par Latvijas rudeni, nospriedām , ka jāiepērk vēl lielāka kārta, jo ar visām iespējamajam drēbem, kas man bija mugurā, sapratu ka līdz Latvijai neizdzīvošu. Veiksmīgākais pirkums bija rumāņu tipiskie zābaciņi. Neizbēgami nespēju izvairīties no kaulēšanās un iegādājos zābīšus par 38. viņu naudiņām.
Kaulējoties iepatikāmies pārdevējas vīram un kamēr viņa skaitīja naudu, mēs aiz muguras tikām sacienātas ar Palinku - viņu vietējo dzērienu, kas cēlies no Transilvānijas reģiona.
Un jāsaka, ka rīt mēs tur nonāksim, jo dosiemies uz Drakulas galvaspilsētu Cluj - Napoca.