Atpakaļ Grieķijā

Atgriezušās atpakaļ no Turcjas, bijām nogurušas bet ļoti laimīgas, jo bija pievarēti vairāki simti kilometru, iztukšotas miega rezerves un ar blīkšķi varējām ievelties savā gultā. Pie Frenka jutāmies kā mājās, tāpēc nolēmām pakavēties ilgāk šajā saules pilnajā pilsētā un paņēmām nelielu atvaļinājumu šī ceļojuma laikā.
Vairs nebija nekur jāskrien un atkal aktīvi jāplivinās ar pilsētu uzrakstiem uz lielceļa. Bija miers un klusums. Nav tā, ka mums stopēšana jau ir piegriezusies. Nebūt nē, taču ir pienācis laiks atskatīties uz piedzīvoto un nedaudz atvilkt elpu. Un te to var darīt mierīgi un nesteidzoties. Gaisa temperatūra kā mūsu tipiskaja vasarā, debesis līdz pat pašai jonosfērai pilnīgi zilas un mēs te jūras malā sēžam un nekustamies.
Rehabilitācijas vakars Thessalonikos pēc Turcijas apskates pagāja nu tik rāmi kā nekad.
Uzrīkojām filmu vakaru un sēžot pie plazmas televizora, kas aizņem vienu sesto daļu no visas sienas, nosaktījāmies trīs filmas pēc kārtas.
Vakardiena pagāja jau daudz aktīvāk. Bet viss sākās jau pie brokastu galda, pirmkārt, mums tika pasniegta auzu pārslu biezputra ar auglīšiem. Nu tik forši un latviski, ka tiešām šeit gribas palikt un nebraukt nekur atpakaļ.
Otrkārt, Frenks paziņoja, ka viņam ir vārda diena.
Treškārt, mums bija paredzēta ekskursija pa pilsētu, kas beidzot notika, jo šajā pilsētā bijām pavadījušas vairākas dienas, bet vienīgais ko bijām redzējušas bija jūra un Frenka dzīvoklis.
Staigājot pa pilsētu un apskatot vairākas ''vēstures kaudzes''jau kalām vakara plānus. Sen bija skaidrs, ka mēs viņu pārsteigsim ar kādu garšīgu latviešu pārsteigumu, un šī diena bija atbilstoša, lai pašas beidzot varētu pašiverēties pa virtuvi.
Es gāju uz pilnu banku un nolēmu pagatavot Grieķu salātus, taču Dina pievērsās saldajam un gatavoja latviešu 'šaldo desu'' no cepumiem un iebiezinātā piena. Pa ceļam uz virtuvi tapa vēl pašu rociņām gatavots apsveikums, kurā ar google transleitera palīdzību grieķu valodā uzrakstījām dažus zelta vārdus mūsu jaukajam vīrietim.
Bļāviens, lai arī uzrakstītais bija pavisam vienkāršs, kļūdas tomēr tur atradās. Bet enīvēj visiem prieks bija neaprakstāms gan dāvanu pasniedzot, gan viņam dāvanu saņemot.
Tā nu mēs vakarā visi dūdojam un degustējām sagatavotos gardumus.
Liels man bija šoks un pārsteigums, kad Frenks paziņoja, ka tie nav nekādi Grieķu salāti!!! Es domāju, ka nu cauri ir!!!
Velti es tur veikalā stāvēju un domāju kurš no visiem tūkstots fetas sieriem ir labākais un sīpolu izraudātās acis tūlīt paliks vēl sārtakas, bet tad viņš turpina... ''Tie ir daudz labāki par grieķu salātiem!!'':)
Wiiii wiii wiiiii
Smaidot šņakstinājām talāk un tad jau bija pienācis arī ''saldās desas'' izgājiens :)
kas arī nepārpotami bija izdevusies lieliski un kopā ar auglīšiem deva mums visiem iepriekš vel neizbaudīta ēdiena buķeti.
Ta nu mēs te dzīvojam. Laimīgi, smaidīgi un paēduši.
Šoreiz tāds ēdiena blogs sanāca, bet nu rīt atsāksim savu Balkānu ceļojumu un būs atkal aktīva kustība un jaunu zemju iekarošana.
Nākamā pietura Sofija -Bulgārija.