Cluj-Napoca(Rumanija)

Mūsu stiepiens uz Drakulas dzimteni Cluj-Napoca uzsākās jau pirms 7 no rīta. Nopurinājāmies par dzestro rītu un soļojām uz ''izejas pozīciju''. Pa ceļam mūs pavadīja vairāki suņuki, kas te daudzviet sastopami. Viņi te visvairāk bomžojas.
Un arī jāsaka, ka uz lielceļiem ir ļoti daudz sabrauktu dzīvnieciņu. Spēj tik saprast kura dzīvnieciņa zarniņas atkal mētajas uz ceļa.
Laikam vairs neatkārtošos ento reizi par stopēšanas priekiem. Viss gāja kā pa dēli. Pirmajā automašīnā klausījāmies šī gada eirovizijas dziesmu izlasi, nākošajā šhoferis mums nopirka brokastis, trešais atkal nesaās ka psihopāts un līkumā iegāja ar 140 km/h, ceturtais bija stulbs onka - idiots, kas Dinai uzplijās ar kaudzi jautājumiem rumāņu valodā, un pēdējais šoferis atkal bija kā eņģelis, jo aizveda mūs līdz norādītajai adresei.
Lai gan celš nebija sarežģīts un pie tam mēs šķērsojām kalnu pāreju 140 km apmērā, vakarā mēs bijām iztukšotas un pilnīgi nespējīgas uztaisīt ballīti kārtējā naktsmāju vietā. Es atlūzu uzreiz pēc 9 vakarā.
Rīts iesākās ar biezu miglas kārtu pār visu pilsētu.
Kamēr tā nostājās - mēs luņojāmies pa dīvānu un domājām ko šī diena sniegs.
Kopā ar Krisu, kas bija nobriedusi visu dienu pavadīt kopā ar mums, uztuntulēja ap kaklu raibu šalli un mēs devāmies centra virzienā.
Šī pilsēta bija ļoti mierīga. Ar vepilsētas raksturu, vairākām mazām ielām, baznīcu torņiem un siltu rudenīgu noskaņu.
Apmeklējām tipiskākās vietiņas un pēc tam ļoti čillīgā kafūzī pļāpājām par ikdienisšķo - visi gribēja uzzināt par mūsu ceļojumu.
Vieta bija īpaša ar to, ka it viss- sienas, mēbeles, gleznas un lampas bija izgatavotas no kartona. Tada ekoloģiska vietiņa, lai mierīgi pavadītu laiku.
Mēs gan aizrēcāmies kā tādi āpši - bija jautriņi :)
Mājas gaisotnē tapa smukas vakariņas, un vakars jau bija neparedzams.
Mēs pat nenojautām uz kurieni mūs grib aizvest atpūsties, (ja būtu zinājušas uzreiz attiektos) bet nu nosauksim to par Drakulas pekli. Bārs , kurā ieradāmies, bija zilu dūmu pilns. Kā jau zināms Rumānija ir smēķējošaa valsts - viņi to dara visur un bez jebkāda ierobežojuma. Pie tam tas bija hard rock caffe. Jēziņas, knapi noturējos, bet nu kaut kā vienu stundu mēs tur izturējām. Piesūcāmies ar riebīgo dvaku un nejēgā priecājāmies par gūto pieredzi redzēt Drakulas pekli.
Paldies :)