pēdējie pilieniņi

Pēdējās dienas pagāja to vien darot, kā slaistoties pa pilsētu un sapņainām acīm strebjot pēdējos ķiršu alus malciņus, taču kaut kas pārsteidzošs mūsu garšas kārpiņām notika tajā pašā vakarā, kad ieradāmies Briselē, jo Berni (mūsu cetrurtais hostotājs) aizveda mūs padzerties uz vietējo klubiņu. Te mēs nonācām ciešā kontaktā ar jaunu Kriek šķirni, kas bija mmmmmm mmmm mmmmmm. Nu ļoti baudāms un garšīgs alus !!! Un, protams, pats par sevi saprotams, ka bija arī jauni beļģu kontakti ar dažādām vēlmēm papriecāties pa nakti. Saprotams, ka tās vēlmes pie viņiem pašiem arī palika :D
Tā nu arī nākamajā dienā luņojām un sākām ārstēt savus emocionālos stāvokļus pēc Parīzes, kur es ar Anču saķērām pa pārītim iesnu. Bet mēs ar to joprojām esam ļoti priecīgas, jo tās nav šādas tādas iesnas, bet gan iesnas no Parīzes!!! :)
Tas liek mums likties daudz labāk.
Par šito turpmāk atceraties, jo ja no kāda ceļojuma atbrauciet ar kādu kaiti - tā nebūs vairs šāda tāda, bet gan ļoti īpaša :)

Pie Berni tika izdzerts arī pēdējais beļģu alus piliens, kas vislabāk garšoja un garšos tikai Beļģijā. Zeme kur atgriezties un vēl kādreiz padzerties.
Atgriešanās dienas rīts tipiski bija pavisam negribīgs, jo tad visi notikumi un piedzīvojumi automātiski paliek tikai un vienīgi atmiņās....
Sajaukušas vilcienus uz pilnīgi pretējo pusi un dažas no mums nervos dabūjušas nedaudz vairāk adrenalīna, nekā parasti - gandrīz nepaspējām uz lidmašīnu. Man gan kaut kā viss ‘’easy’’ šķita, jo visas šīs nedēļas izdzertā alus daudzums iedarbināja mēreno režīmu un satraukties par tādu nieku kā nokavētu lidmašīnu un netikšanu mājās, mīnus 20 grādiņu aukstumā nemaz nesatrauca :D
Protams, tā ir ironija, jo manas aknas vairs to neizturētu, taču viss piedzīvotais ir vērtējams nevis ar mīnus 20 atzīmi bet gan ar plus 18!!!
Un kopš šī brīža tā līdz kaulam zinu savu dzīves moto – ‘’Meitene grib un meitene dabuj’’ !!!!
Iepūtiet!
Čau!