Beidzot bija pienākusi diena, kad devāmies uz Miami. Viena no pilsētām, kas iekšēji radīja lielākas ilgas pēc piedzīvojumiem, tīri vien tāpēc, ka devāmies uz Porziņģa izbraukuma spēli American Airlines Arenā.
Ceļš līdz pilsētai atkal okeāna ieskauts un zilā betona vaļņa pavadīts. Bet drīz vien laiskā lirika izzuda, jo tālumā pamanījām pilsētas aprises. Satiksme, teiksim tā, strauja kā bezbremze. Lielākais bija septiņas braukšanas joslas katrā virzienā, un mazākais četras. Navigācija izskatījās, kā asinsvadu karte, un te nu lūk uzmanībai bija jābūt saspicētai kā špica šķirnes suņa ausīm.
Mikus gods godam manevrēja pa ielām un asinsvadu karte, entie ceļu atzari, nobrauktuves, uzbrauktuves, viadukti un joslas bija pašsaprotamas, bet nu neviens cits neriskētu uzsākt braukt tieši Miami piepilsētā. Viņš jau bija iebraucies!
Auto stāvvieta netālu no arēnas izmaksāja nieka 20 dolārus!
Cinisms protams.
Ir jārēķinās, ka par stāvvietām būs jāatstāj čunguriņš. Mēs tam gatavojāmies, plus izdalot ar 6, tas nebija vairs tik traki, kas ir arī plus ceļošanai kompānijā, ka daudz kas sanāk izdevīgāk.
Pirms basketbola spēles kārtīgi izstaigājām arēnu un izmantojām visas akcijas ko piedāvāja dažādie pakalpojumu siedzēji. Griezām laimes ratu, fočējāmies speciālajos stendos, pieņēmām dāvanas, ko sniedza.
Ceļš līdz pilsētai atkal okeāna ieskauts un zilā betona vaļņa pavadīts. Bet drīz vien laiskā lirika izzuda, jo tālumā pamanījām pilsētas aprises. Satiksme, teiksim tā, strauja kā bezbremze. Lielākais bija septiņas braukšanas joslas katrā virzienā, un mazākais četras. Navigācija izskatījās, kā asinsvadu karte, un te nu lūk uzmanībai bija jābūt saspicētai kā špica šķirnes suņa ausīm.
Mikus gods godam manevrēja pa ielām un asinsvadu karte, entie ceļu atzari, nobrauktuves, uzbrauktuves, viadukti un joslas bija pašsaprotamas, bet nu neviens cits neriskētu uzsākt braukt tieši Miami piepilsētā. Viņš jau bija iebraucies!
Auto stāvvieta netālu no arēnas izmaksāja nieka 20 dolārus!
Cinisms protams.
Ir jārēķinās, ka par stāvvietām būs jāatstāj čunguriņš. Mēs tam gatavojāmies, plus izdalot ar 6, tas nebija vairs tik traki, kas ir arī plus ceļošanai kompānijā, ka daudz kas sanāk izdevīgāk.
Pirms basketbola spēles kārtīgi izstaigājām arēnu un izmantojām visas akcijas ko piedāvāja dažādie pakalpojumu siedzēji. Griezām laimes ratu, fočējāmies speciālajos stendos, pieņēmām dāvanas, ko sniedza.
sameklē Porziņģi
Atmosfēru spēles laikā ir vērts izbaudīt, jo amerikāņu dzīvesprieks un dzīvesveids liek aizdomāties! Protams neiztikt bez bildinājuma momenta uz lielā ekrāna. Tā tiešām bija un mēs redzējām. Laikam romantiski saucās! :)
Lietas un vietas, kas ir Miami vērtas!
Little Havana - copy paste Havana. Ja organismā trūkst Kubas atmosfēras, šī būs īstā vieta, kur to sasmelties. Neliels rajons Miami pilsētā, kuru škērsojot Tu nonāc TUR....KUBĀ. Pilnīgi viss pārvēršas un tu esi citur. Domino kauliņu spēļu placis nopietniem vīriem ar tikpat nopietnām sejām. Svēta lieta! Cigāru veikali, cigāru dūmi, un cigārs mutē pretimnkākošajam onkam, ruma bāri, ruma degustācijas un ruma kūkas, mūzika, dejas un plandoši peņuāri. Tas viss atbilstoši un aktuāli, jo Kuba taču tomēr joprojām ļoti tuvu.
Graffiti rajons- Wynwood Walls- pirmais ko dzirdi tur nonākot ir sintētiski hipnotizējoša skaņa, kas nāk no saldējumu mašīnas. Jā, jā, jā! Pa īstam un nopietni. Saldējums gan parasts, iepakots čaukstīgā konkrētā zīmola papīrītī, bet vilinājums tur pienākt un novērtēt situāciju ir tikpat liels, kā vilinājums par Ameriku kā tādu - izjust visu pa īstam. Pats rajons ļoti krāšņš un raibu raibais. Katra māja no jumta kores līdz pamatiem nokrāsota kā nu kurā. Pa ielām pārvietojas betmenmobīļi, šur tur gaisā jūtams zāles dūms, čikas apkārt staigā knapos šortiņos un krekliņos ar neko apakšā. Nu tāāda bohēmija.
saldējuma mašīna
Miami beach- smilšu dēļ vien. Tik ļoti interesantas, ka pat tik, ka nolemju pārvest mājās un aizsākt pludmaļu smilšu kolekciju. Dārgie draugi, vediet man pa saujai smilšu no jūsu galamērķiem. Smiltis ir tik dažādas!!!! Esmu aizsākusi kolekciju.
Pludmale, protams, pārpildīta. Vairums vaļojas un izgāzuši savus kuņģus nekustīgi guļ kā no jūras izmesti vaļi. Man patika tur būt, vērot to, ko līdz šim tikai filmās un video klipos redzēju.
Millionaires Row Sightseeing Cruise- izbrauciens ar kuģīti, kas ved gar miljonāru un populāru cilvēku mājām. Cenā iekļauts dzēriens vai uzkoda, kā sacīt sēdies nost un baudi peizāžu. A mēs nē, paņēmuši savus kokteilīšus tirinājāmies mūzikas ritmos un spirgtām acīm priecājāmies par pilsētu. Nu jā, protams arī par tām miljonāru mājām. Bet man tā īsti neuzrunāja šis koncepts. Sajutos kā Zoo parkā apskatot tā un šitā māju, ta Enrikes, tad Šakiras, tad Madonnas, tad Bekhemu. Likās, ka viņi mājas visdziļākajā stūrītī ierāvušies un noslēpušies, lai tikai liek visi mieru. Nu labi viņu mājās visdrīzāk ka nebija. A nēēēē, jahta tik brauc garām un attiecīgi, katras mājas saimniekam par godu uzliek attiecīgu muzončiku. Stulbi.
Man ļoti patika ainava uz pilsētu. Bijām norezervējuši tūri labā laikā, kad no krasta izbrucām ar saules gaismu, saulrietu vērojām uz kuģa, bet nokāpām, kad viss jau bija satumsis. Pilsētas debeskrāpji spīguļoja un it kā pie sevis ritmiski pulsēja: ''Tuc tuc tuc''.
Bija sestdienas vakars! Asinsvadu karte bija apstājusies. Sastrēgumi kā lieli trombi stāvēja un nekustējās. Vairums devās uz pludmales pusi, kur arī notiek visa nakts dzīve. Mūsu nakts dzīve veda pie Boba, kur viņa virtuvē gatavojām vakariņas un ar sarunām pie galda pavadījām vakaru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru