Aprīlī, kad atkal jau paliku par vienu gadu vecāka, kā vienu no dāvanām saņēmu skaidri un gaiši, melns uz balta uzrakstītu apliecinājumu ceļojumam uz Taizemi.
Skaidrs, ka tas būs mūsu abu medusmēnesis novembrī, kad Taizemē-smaidu valstī varēsim izbaudīt un atpūsties no ikdienas.
Tik daudz info nekad nebiju uzkrājusi dodoties jebkurā no iepriekšējiem ceļojumiem. Sagatavoties gribējām tik daudz, lai daudz maz ir apjēga par taijiešu temperamentu, kultūru un virtuves īpatnībām.
Daudz tika lasīti citu ceļotāju aprkaksti par šo valsti un informācija krājās un krājās, atkārtojās, atšķīrās, pārklājās, aizmirsās un no jauna atkārtojās. Likās ka esmu sagatavojusies eksāmenam par Taizemi, kuru varētu nokārtot uz 10! Tas viss turpinājās visu laiku līdz nonācām pie aptuvena dienu plāna.
Pagājušo gadu skatoties Amazing race 24. sezonu, iekārojās apmeklēt arī Kuala lumpuru, lai dzīvē satiktos ar Petronas dvīņu torņiem. Tā arī izdarījām. Ieplānojām pārlidojumu uz Malaiziju. Ceļojumam tuvojoties, Latvijā esot nolēmām miera labad apmeklēt tropu ārstu, jo vēlējāmies ceļojumu kurā varam laiskoties un draiskoties, nevis uztraukties par Āzijas gala brīnumainajiem garšu kārpiņu pārsteigumiem.
Iepotējām vien'maz špricīt pret vēdertīfu, lai varam ''ēst no ielām'' un laizīt pirkstiņus pēc nenosakāmas izcelsmes maltītēm :)
Vēl tik pēdējās diskusijas par koferu saturu un viens un divi 31. oktobris bija klāt un varējām doties savā ilgi gaidītajā medusmēnesī. Priekšā 11h lidojums ar pārsēšanos Helsinkos. Lidostā atbrīvojāmies no liekajām pufaikām, rokas bagāžā 3 žurnāli, 300 grami speķa raušu no rimčika un aidā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru