Kuala lumpura

Izsviedrējusi drudzi, nākošajā rītā bija jāceļas dikti agrāk un jālido uz Malaizijas galvaspilsētu. Braucām ar cerību, ka šajā pilsētā vismaz mani sagaidīs labākas sajūtas. Nolaidušies, sapekelējāmies un kārtējo reizi meklējām express transportu uz centru. Pa ceļam uz pilsētu atplaukām smaidā un šī pilsēta jau ieguva mūsu simpātijas.

Daba bija tā, kas atkausēja mūsu sirdis -zaļumi un džunglīša sajūtas, kas stiepās līdz pat Kuala lumpuras sirdij bija tas, kas mums vajadzīgs.

Pārpilnās floras klātbūtne, gaisu padarīja vairs ne tik smagnēju. Bija silti, taču gaiss tāds svaigs un ar zināmu hlorofila devu tajā.

Iebraucot, mūs stalti sveicināja Petronas dvīņu torņi, kas ir galvenais pilsētas simbols.

Ceļojot, nakts mītnēm izmantojām airbnb pakalpojumus, kas nozīmē, ka dzīvojām dzīvokļu tipa apartamentos. Iepriekš zinot, kāda būs mūsu dzīvesvieta, metāmies uz jumta baseinu, no kura pavērās visa pilsētas daile. Šī arī bija mana favorītvieta Kuala lumpurā, jo emocijas, iespaidi un acu gaišais skats uz pilsētu bija neaizmirstams.

Pilsētu sākām iepazīt ar pagozēšanos zem Petronas dvīņu torņiem. Ar smaidu un galvas atgāzuši kavējāmies pie milzīgajām celtnēm. Nopirkām ekskursijas biļeti uz nākošo dienu, bet pagaidām devāmies uz Aquarium zemūdens valstību.

Jāsaka, ka pēdējo reizi uz zemūdens lopiņiem skatījos pavisam nesen - Lietuvā, mūsu mazajā medusmēnesī :)

Bet te jau bija kop pētīt. Aquarium īpašs ar to, ka reāli var staigāt zem ūdens, jo to norobežo stikla eja, proti, mēs ejam, bet visapkārt mums ir izliekts stikla tunelis, kur virs mūsu galvām aizšļūc bruņurupuči un haizivis. Kādi tik pokemoni nedzīvo jūras dibenā. Visjautrākie bija kaut kādi ūdens tārpiņi - zivis, kas bija ierakušās smiltīs, un tad pamazām līda ārā no smiltīm kā tādas jūras zāles. Spožās ačeles tik nozibēja, kad kārtējo reizi nobijās no mūsu eiropiešu ģīmjiem.  Vēl jautrību sagādāja rajas. Viena bija ļoti draiskā garastāvoklī un planēja kā tāds palags helovīnu laikā, bet otra bija pavisam sagurusi, jo bija pieplakusi pie stikla kā veca plauša un nemaz nekustējās.

Vēl pluss bija tāds, ka bija atvērtie baseiniņi, kur pats varēja pačamdīt īpašas sugas zivis. Izmantojām iespēju un liels pārsteigums, ka dažas zivs muguras bija tik maigas kā samta audums!!!

Kad bijām pietiekošā daudzumā iepazinuši zivju pasauli, devāmies uz vienu no pasaulē augstākajiem televīzjias torņiem. Lai nokļūtu uz atvērta tipa platformas pašā pašā augšā nākas šķirties no 25 Eur par personu, bet cenā iekļauts privāts apkaplojošais personāls, kas pavada līdz platformas pēdējam pakāpienam, bezmaksas nofotogrāfēšanās pie zaļas sienas (gatava bilde ar skaistu pilsētas panorāmu maksā 7 eur) un divas suvenīr ūdens pudeles Tv tornņa izskatā. Tad nu nokļuvuši pašā augšā, tērējām savus 25 eur pētot visas pilsētas pamales. Un kā nu ne :D Mikus ar lielo binokli, notēmēja uz Petronas dvīņu torņiem un entajā stāvā uzdūrās ballītei, kur bariņš jaunieši dejoja, tad izgāja uz balkona uzpīpēt, tad kādā telpā bija palikuši tikai divi jaunieši... Vot nejaušība, kaut ko tādu uzķert, pirmkārt lūrot stacionārajā binoklī, otrkārt atrast tādu stāvu ēkā, kurā ir 80 cik tur tie stāvi, un 3kārt paskatīties uz malaiziešu ballīti pasaules biznesa centra birojiņā :D Apgājuši perimetru pa Tv torņa spicīti, vēl tik bija pēdējais mērķis, nokļūt China town, ko iesaka apmeklēt īpaši esot Kuala lumpurā.
To atrast nebija nekādu grūtību un redzētais paliks atmiņā, kā viena no skaistākajām China town, (kopā trīs), kuras esmu redzējusi :D Gaisā simetriski un precīzi bija izkārtas sarkanas rīsu lampas, tirgotāju ailes bija sadalītas ieliņās, viss vienkārši un skadri. viena zona, bling blingiem, otra, apģērbam, trešā ēdienam utt. Ne tā kā Bangkokā, kur viss vienā lielā sūdu kaudzē - ej un nojūdzies, bet arī tur bija savs šarms. Tā nu sapratuši, ka esam ieradušies gandrīz uz slēgšanas laiku, metāmies ēdiena medībās un uzreiz pēc mango iepirkumiem, atradām mazu ēstuvi, kur baudījām gardas vakariņas. Rīsu nūdeles ar dzinumiem, vistu un olu, tas viss appočkāts kaut kādā mērcē. Vienkārši un garšīgi. Tālākais kā vienmēr tas pats - līdz bezsamaņai pārguruši knapi atstiepāmies mājās, gultā iekšā un līdz bezsamaņai līdz nākošajam rītam :) p.s es pārspīlēju protams :D