Mudžekļa dienas

Trīs dienas Bangkokā liekas kā vesela nedēļa, jo redzēts daudz, staigāts daudz un nogurums arī liels. Protams, jau pirmajā dienā saskārāmies ar to, kas minēts visos aprakstos par tūristu ''čakarētājiem'', proti, nejauši uzrunās kāds vietējais, mūsu gadījumā pavārs no mūsu hoteļa un stāstīs, ka apskates objekts uz kuru grasāmies doties ir slēgts, tāpēc labāk braukt ar tuk-tuku (hibrīds, kas radies sakrustojot motociklu un mašīnu - ķipa trīsritenis ar jumtu) uz citu labāku rajonu, kura šoferis parādīs labākās iepirkšanās vietas. Vienmēr, uzsveru VIENMĒR tūristus aizved uz uzvalku veikaliem, kur apstrādā smadzenes tā, ka nevari iziet no veikala nepasūtījis sev uzvalku.Tas notika kā transā un iesēžoties tuk-tukā sapratu, kas tikko ar mums bija noticis. Cik ārprātā biju dusmīga  par to, cik meistarīgi viņiem tas izdodas. Uzķērāmies kā tādi naivie jēriņi un te varu teikt, ka eksāmenā par Taizemi biju izgāzusies ar blīkšķi. Bet neko- uzvalku veikalā uz kuru bijām aizvesti demonstratīvi negājām iekšā un dūrām vagu savā virzienā. Tā kā attālumi pilsētā ir milzīgi, lūkojām pēc takša un teicām, lai aizved uz piestātni, jo gribējām izmantot slavināto ūdens transportu. Bet protams!!! Atkal iekritām un tikām aizvesti pie nākošā ''ķēdītes'' posma, pie privātā laivu īpašnieka, kas pa 1000 batiem (25 eur) mūs būtu izvadājis pa galvenajiem apskates objektiem. Kad jautājām, ka tas mūs neinteresē un meklējam publisko laivu, viņš atbildēja, ka tas ir otrā upes pusē.
Bļins, tās bija pirmās 2 h ierodoties Bangkokā un itin nekas mums nevedās kā nākas un tiešām bijām nokaitināti. Pasūtījām dillēs laivinieku ar visu savu laivu un gājām tālāk. Ražīgi, jo pa ceļam no ielu tirgotājiem pa mazām naudām nopirkām auglīšus un ātri vien atradām publisko upes transportu, kas bija dažas vārtrūmes uz priekšu aiz stulbā laivu veča. Biļete maksāja 15 batus (20 centi) un aizved uz galvenajiem tūristu apskates objektiem.
 Jūs tagad redzat cik ļoti viņi apstrādā tūrsitus? Pilsētā redzējām daudz. Guļošā buda -Wat Po, kas pārsita manu gaidīto, jo bija daudz milzīgāka nekā biju iedomājusies. Arhitektūra un karaļa pils greznummudžekļos acis griezās apkārt. Bija forši un bija ko pētīt. Protams, redzējām neskaitāmas zelta budas, kas bija visur un nemēģināšu uzskaitīt. Tās bija dažādās vietās, dažādos tempļos un izmēros. Izkāpjot no laivas, kā minimums bija jāpaņem auksts kokosrieksts un turpat esošā tirdziņā kāds grillēts brīnums uz kātiņa. Vienreiz tā bija cūciņas gaļa un lai tūristi saprastu, kas tā par gaļiņu, pārdevēja blakus bija nolikusi 4 rozā gumijas cūciņas. Smieklīgi, bet vismaz skaidrs, kādu lopu ēdīsi. Uzkodām arī astoņkājus, zivis, vistas... Tā, kā dzīvojām viesnīcā, kur tika filmēta filma ''Hangover2 '', nedrīkstējām nebūt Sky bar, kas ir pasaulē lielākais atvērtā tipa bārs uz debesskrāpja jumta. Protams, atmiņas par šo vakaru ir fantastiskas. Visa Bangkoka pie kājām, kur mūs tik pazemīgi apkalpoja taijiešu personāls. Sagaida pie lifta ar klanīšanos, pavada pie katra soļa un norāda uz katru pakāpienu līdz nonākam pie bāra. Pavada ar smaidu un klanoties uz atvadām vēl iedod līdzi atklātnītes kā pateicību par apmeklējumu. Nu kā nu ne, ja viens aliņš maksā 10 Eur un esi vienā no dāgākajiemrestorāniem Bangkokā!