Nav man te ko slēpt, bet šat tad es iemaldos arī govju kūtī. Dāvidam ir 32 slaucamas raibaļas, tad vēl plus 10 atrodas tādā kā ''Slimnīcā'', kur tusē gaidāmās dzemdētājas, slimās, savārgušās un citas neandertālietes ar trijiem pupiem, pus asti utt :D. Par šīm daiļavām dikti rūpējas Klaus,kas ir viņu draugs un acuraugs. Es savukārt paņemos ap jautrajiem teliņiem, pasmejos par viņa smieklīgajām aitām un samīļoju ārprātīgi lielos vaislas buļļus. Viņi ar tādām šausmīgi lielām pierēm un kakliem. Kā tādi buldezeri...Viņu nozīme ganāmpulkā ir ''papriecācies ar govīm'' - nu tām kurām gribās, tās arī dabuj, kā smejies :)
Nu vot, bet stāsts par kādu nabaga brūnaļu - ai nē īstenībā viņa ir melnraibā. Nu labi - vienalga.
Reiz, kad Dāvids slauca govis, redzēju kā šis apietās ap vienu nabadzīti, kas esot galīgi jauna slaucama gotiņa un vēl nav pieradusi pie slaukšanas aparātiem. Sperot tā ka bail un galīgi nemierīga. Skats jau nu arī nebija mīlīgs, kad Dāvids uzlika viņai skavas, kas ir pret speršanu, un tad vēl slaukšanas laikā gotiņai neprtātīgi augstu pretēji augšanas virzienam atlieca asti. Kad prasīju kāpēc tā jādara? Teica, ka tas paralizē govi un tad viņa nespēj pakustēties. Tīrās šausmas - govs saliekusies 9 līkumos, acis pārbolītas un baltas. Tik žēl bija ka vai nu.
Nepagāja ne 24 h, kad pilnīgi vai pēkšņi man bija jāizpalīdz šajā īpašajā slaukšanas procesā, jo Dāvida sieva bija aiztinusies ar visām mantiņām un aiz stresa mūsu saimnieks pat uzvilka dūmu(ko viņš parasti nedara) un pazuda nezinu kur...
Tā nu es biju atstāta viena pati ar šo situāciju un ar bailēm, gaidīju kas nu būs kad man būs jāslauc tā gotiņa. Domāju, ka mani vienkārši brutāli izsmērēs pa sienu.
Bija tā:
Sākumā ar šo parunājos, izstāstīju pāris aņukus, paglaudīju un teicu: ''Klausies, mazā - Dievs Tevi mīl. Beidz māžoties, man te jāpadarbojas ap Tevi...''
Kungs žēlīgais, bet viņa bija rāmākā govs pagastā. Un tagad ir iemantojusi manas mīļākās govs statusu un tāpēc ar lepnumu devu šai vārdu Gauja!! :)
Kopš tā brīža, cik jau nu es pēc tam esmu kūtī iemaldījusies, viņa ne sper, ne ārdās. Tagat pat jau gremo un neliekas ne zinis.
Un atkāpe mazai statistikai: Kad pirmo reizi Dāvids stāstīja cik govīm jāliek skavas pret spārdīšanos, tad tagad no visām astoņām, kuras iepriekš tika mocītas, skavas jāliek tikai vienai govij, kura nipakam nepadodas. Laikam kut tie pupīši :D
Nu vot un man šķiet, ka govis tomēr sarunājas un mana Gauja ir izstāstījusi, ka es esmu baigi krutā un ka lai neraustās no manis, jo es neko sliktu nedarīšu. Nu vot un tā nu manas mazās draudzenes tagad dzīvo laimīgas.
A es arī.
Ar viņām vai bez, bet man tagad piedāvāja mājsaimnieces amatu, jo viņa mīļotā aiztinās ar visām pekelēm projām un pašlaik viens no maniem ikdienas uzdevumiem ir gatavot visai lielajai puišu saimei pusdienas.
Jādara tik ļoti nepatīkamais darbs kā trauku salikšana trauku mazgājamajā mašīnā un tad jau redzēs kas vēl.
Bildes ar Gauju nav - iespējams būs :)
Kā nekā draudzene :)
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēst