Traktori

Es tāda laimīga un sapriecājusies par restorānā pavadīto laiku, uzsāku jaunu nedēļu un domāju ko tā nesīs.
Nu bet bāc, ne jau kaut ko tādu...
Dāvids sarakstījis uz lapiņas veicamo darbu sarakstu un tā nu mēs abi ar Klausu devāmies norādītajā virzienā.
Sākumā vajadzēja pačakarēties ap kaut kādiem plēves gabaliem un izlaist ūdeni no ūdensplēvestrubas (tiešām nezinu kā lai ''TO '' nosauc), bet pēc tam bija jāiet traktoru virzienā.
Mums abiem bija jāiesmērē visas ritošo agregātu daļas. Sākumā man bija diezgan jautri darboties ar to pumpīti. Klauss pie konkrētā agregāta atrada vajadzīgo caurumiņu, a es ar savu pumpīti spiedu tik iekšā slideno masu gultņos, citās šķirbās un da vēl sazin kur...
Bet nu man ātri pietika un es reāli izbesījos, kad man vēl vajadzēja krāmēties ap uzkares sistēmām un palīdzēt pielikt pie traktora kkādus štruntus.
Te nu gan es sapratu ka minūtes laikā esmu zaudējusi savu ''Lady Sancha'' un no Vecrīgas augsto papēžkurpīšu dāmas pārtapusi par mehanizatoru zilā kombinezonā:D Skats pa rubli, bet man reāli rēka nenāca...
Purkšķēju Klausam un abi gan beigās ierēcām, jo viņš ir pārtapis par sievieti Kladiju, kas dara visus sievišķīgos darbus, bet es par veci (vārdu gan man neiedeva) un paldies Dievam!!!
Bet nu viņš teica, lai neuztraucos, jo tādu sievieti kas var visu gribētu daudzi vīrieši. Gandrīz nepiekrītu, bet tas cits temats....
Atlocīju piedurknes un nobeidzām to lietu.
Kad Klauss aizbrauca nomainīt traktorus, uz brīdi paliku viena pati un gaisā sadzirdēju trulas zvanu skaņas. Skatījos kalna virzienā un mēģināju saprast kas tas ir par murgu kas skan (goda vārds, man tajā brīdī nebija garastāvokļa), bet tad sapratu ka tās ir kalnu aitas, kas ganās mums blakus esošajos kalnos. Pārņēma tik ļoti jauka sajūta, jo pirmo reizi tā pa īstam bez filmu efektiem, sadzirdēju šo īstumu, īstā vidē un ar attiecīgo bildi priekšā. Nezinu kur bija paslēpušies baltie vilnas kamoliņi, jo tālumā esošajā biezoknī ma neizdevās neko saskatīt. Bet nu tas kalns tā vien vilina, un zinu ka tuvākajā brīvajā dienā abi rausīsiemies augšā un iekarosim tā virsotni. Gribu tur uz brīdi aizmirsties un ieelpot līdz plaušai lašu zemes gaisu.
Krāmēšanās ap dzelžiem vēl nebija beigusies, jo man vēl bija jāveic kāds svarīgs uzdevums, proti jāuzpilda traktori.
Jej bogu -bija tik filmu cienīgs kadrs. Vasara, saule spīd acīs, noput ceļa putekļi, piebrauc traktors pie gaišas ar krāsu atlupušas benzīna mucas, kas uzstutēta uz četriem tieviem dzelža statņiem, fonā kalnu virsotnes un tur viena čiksa ar šļūtenīti močī iekšā bākā dīzelīti ka šļakst vien....
Ehh, lepojos ar sevi, un man nav kauns ne no kā. Darbi ir tik raibi un dažādi, ka joprojām nezinu, kas sagaidīs rīt. Bet labi, ka diena kā tāda paiet ļoti ātri, taču laiks kopumā kas te jāpavada šķiet neizmērojami ilgs.
Un tagad jāsaka tā, ka gribu iekrist rutīnā - strādāt, strādāt, strādāt, nedomāt, aizmigt, pamosties, atkal strādāt, lai nav jāatceras par Jums visiem foršajiem Latvijā.
A es te taču viens kā pirksts.....
Skumju līmeņa identifikators pašlaik: 0

Restorāna dzīve

Nu tad tagad nedaudz pastāstīšu par glāžu plēšanu, izgāztiem zupas šķīvjiem klientu klēpjos un drausmīgi negaršīgu ēdienu restorānā...
Domā, ka tā arī ir? Nu nēēēēēē
Traukus nēesmu saplēsusi.(Pagaidām) Zupas šķīvjus es nemaz nevarētu izgāzt nevienam klēpī, jo zupas kā tādas restorāns savā ēdienkartē vienkārši nepiedāvā, turklāt, kā viesmīle es tur nestrādāju, jo es taču ņi bum bum norvēģiski. Bet par to negaršīgo ēdienu gan es varētu parunāt.
Tātad ies runa par norvēģu tradicionālo ēdienu- Kumle(izrunājas: Humla)Sākumā tas ir bijis tradicionāls ēdiens,ko ēda trešdienās, bet laikam mainoties tagad to ēd kad grib un redz mūsu restorānā to stūķē iekšā arī svētdienās.
Es pat tagad nezinu no kura gala lai apraksta šo ēdienu, jo ir jārunā gan par tā sagatavošanu, gan pasniegšanas veidu.
Izstāstīšu par pirmo reizi, kad es ar to ''iepazinos''.
Tā bija mana pirmā reizīte restorānā, kad viss gāja ņigu ņagu un ēdienus uz šķīvjiem servēja vienu pēc otra. Te piedāvā galvenokārt četru veidu pamatēdienus. Tie būtu: steiks, kas viņiem skaitās ļoti plāni sagrieztas liellopa gaļas šķēlītes pasniegtas pārlietas ar pludojošu mērces kalnu, klāt saldajā krējumā izsautēti kartupeļi, zaļo zirnīšu putra, brūkleņu ievārījums un galīgi nesavienojamu sastāvdaļu salāti, proti(āboli, bumbieri, vīnogas, selerija, valrieksti, svaigs kāposts, putukrējums, majonēze un citrona sula). Hjū būšu beigusi aprakstīt pirmo ēdienu .... :D
Jā, ir daudz dažādu vienību ko saliek uz šķīvja un skaitās kā viena parasta porcija. Es no tāda škīvja varētu pārtikt divas dienas! :D
Ok-nākošais ēdiens ir kotletes, kas te tiek sagatavotas nedaudz savādāk kā pie mums. Receptē izmanto liellopa gaļu kopā ar garšvielām, kartupeļu miltiem un pienu. Sākumā tās tikai apcepj no abām pusēm, bet pēc tam sutina milzīgā katlā, iepeldinot tumši brūnas krāsas mērcē. Pasniedz ar vārītiem brukāniem, brūkleņu ievārījumu, sutinātiem dārzeņiem un vārītiem kartupeļiem.
Tad nākošais ēdiens ir lasis, ko viņi vienkārši sauc par "zivi". ĀĀāāā, kā LASI var nosaukt par zivi??? :o Biju gaužām sašutusi, jo tas taču ir tik ļoti burvīgais, maigi rozā, vieglais, gaisīgais un īpaši garšīgais lasītis :)
Šo vienīgo ēdienu viņi nepapildina ar dīvainām piedevām un man viss ir pieņemams :) Un garšo ārprātīgi labi.
Bet nu tad pēdējais ēdiens kas iet uz urrā ir šis Kulme, kas ir miltu bumba vārīta atvainojiet smirdīgā sāļā taukūdenī, pasniegta kopā ar vārītu aitas gaļu, kāļu biezeni, apceptām bekona strēmelēm, vienu(kas ir svarīgi) vārītu kartupeli, vienu vārītu smerdeli, es domāju sardeli un dažiem vārītiem burkāniem. Vnk vāks!!!
Pozcija milzīga un šķiet ka manām garšas kārpiņām nepieņemama garša.
Par gatavošanas procesu: Ir tā ka šīs bumbas gatavo no sausā maisījuma, ko sajauc ar ūdeni līdz sanāk viendabīga masa, tad uzmasē apaļas bumbas un tad vāra ūdenī kur iepriekš bija vārījusies kaulaina aitas gaļa. Protams ka to nēēsmu ēdusi, jo īpašais ēdina aromāts nevilina. Reiz tik nogriezu mini kabaliņu no pašas Humle(miltu bumbas). Aizlipa mute un vairāk nekā :D Nesaprotu kā viņi to var ieēst un pat apēst :D Garšo ne pēc kā, izskatās nu so so, kā saka : "Kas kuram ir skaists"
Tas lai paliek uz valstu kultūru atķirību rēķina. Es tur neiejaukšos. Gribēšu redzēt kā viņi manas šprotes ēdīs :D Iespējams būs tāda pati atpakaļreakcija :D
Restorāns vēl piedāvā trīs veido saldos ēdienus, kas ir saldējums ar šokolādes mērci, saldējums ar karstām kazenēm, un ābolkūka ar saldējumu. Parasti esmu atbildīga par šiem saldajiem un līdz padusēm noziežos ar saldējumu, virpinot skaistās bumbiņas :D Pa virsu uzmetu piparmētras lapu un aidā. Lai labi garšo. Pagājušo reizi uznāca iedvesma izdekorēt ābolkūkas škīvji, ko apšpricēju ar ogu sulu. Izskatījās piemīlīgi - tās mazās sārtās sulas lāsītes uz balto šķīvju malām. Pavārei gan nerādīju atdevu uzreiz viesmīlēm, lai nes prom. Varbūt viņa būtu mani nošāvusi par šādu pašdarbību, bet man tak vienalga :D Bija smuki :) Virtuvē kopā esam 5 meitenes, es ar pavāri gandrīz vai neizlienam no tās, bet pārējās bitītes diedz apkārt un apkalpo klientus.
Virtuvē notiek visādas lietas, par kurām nevarēšu te visu aprakstīt, bet man prieks, ka te cilvēkus nešķiro. Es tieku klāt gan pie pamatēdienu gatavošanas, ēdienu dekorēšanas, kotlešu cepšanām u.c. Parādīju pārējiem ka nav jēgas kotletes veidot ar karotes palīdzību, jo tāpat forši var uzvirpināt ar rokām. Kad pienāk brīvāks brīdis katrs darbinieks virtuvē var iestiprināties ar to ko vēlas. Protams ka es tālāk par lasi nepeldēšu :D Mums saskan :)
Man tur patīk, arī istabas lieluma lesskapis :) tikai žēl, ka restorāns apmeklētājiem atvērts tikai svētdienās!

Foto: Kulmes pagatavošana, lasītis,steiks un es :)
pārējās bildes var apskatīt http://www.njaagarden.no
attēlu sadaļā - ēdieni :)

Stavangera

Pienāca diena,kad Dāvids teica: "Brauciet abi uz Stavangeru un nokārtojiet visas formalitātes saistībā ar darba atļaujām."
Bija uzdevums dabūt savu Norvēģijas ID numuru, pēc kura mums bija jāiet uz policijas māju, bet pēc tam uz banku, lai atvērtu kontiņu un tā...
Čop čop uzvilku kleitiņu un papēdīšus un bijām gatavi ceļam. Nebija jau tālu tā Stavangera, bet jāņem vērā, ka bija jābrauc ar Dāvida automātisko Volvo, pie kura stūres Klaus sēdās pirmo reizi. Sākumā iepazinām bremžu asumu, un tad jau varēja zāģēt uz pilsētu.
Policijas mājā mūs aizsūtīja uz blakus māju, bet tajā nākamajā mūs pasūtīja 10 mājas tālāk, ķipa, lai sākumā mēs piesakam vizīti kaut kādā interneta saitē un tad konkrētajā laikā dodamies uz sarunāto tikšanos.
Klaus bik sabēdājās, ka būs jāčakarējas vēl pa kaut kādiem saitiem, lai vnk dabūtu savu ID.
Bet es tālumā ieraudzīju tūrisma info centru un izdīcu, ka kopā aziesim līdz tam. Noparkojāmies nepiemērotā vietā un dūrām uz mērķi.
Kad info centrā lūdzu pēc kartes, čalīts sākumā jautā: "How much time you have for visiting city?" Rēcot atbildējām, ka pus gads un uzklausījām visu ko šis stāstīja.
Stavangera nav liela, tāpēc vienas dienas laikā var apskatīt visu. To mēs nolēmām darīt nākošajā reizē, lai šī diena paliktu tikai kā vilinājums nezināmajam. Redzējām kaut kādu baznīcu un galveno ostas laukumu, kurā bija pietauvojies liels kuģis. Ja līdz nākošajai reizei, kad mums pavisam oficiāli jābūt Stavangerā, te nenokļūsim, tad jau tagad zinu ka šī nākošā reize būs 8 augustā, kad internetā aizpildot garlaicīgu anketu, katrs tikām pie sev rezervētām 15 minūtēm, lai šajā datumā iegūtu savu ID numuru.
Klaus nopirka fast food kopā ar saldējumu un to kopā izķeksējām sēžot pavisam tuvu vecpilsētas ieejai. Bija palicis pavisam nedaudz laika, lai atgrieztos mājās, jo man taču bija jāgatavo pusdienas manai vīriešu saimei :D
Atpakaļceļā, protams, ka nogriezāmies nedaudz par ātru, kā rezultātā iebraucām pilsētā Sandnes, kas no šīs vietas ir pirmā lielākā pilsētele. Nu neko - cik ātri iebraucām tik ātri izbraucām un paspējām atgriezties vēl tad lai es pus stundas laikā sačinītu viņiem krāsainus rīsīšus ar vistu :)

Gauja

Nav man te ko slēpt, bet šat tad es iemaldos arī govju kūtī. Dāvidam ir 32 slaucamas raibaļas, tad vēl plus 10 atrodas tādā kā ''Slimnīcā'', kur tusē gaidāmās dzemdētājas, slimās, savārgušās un citas neandertālietes ar trijiem pupiem, pus asti utt :D. Par šīm daiļavām dikti rūpējas Klaus,kas ir viņu draugs un acuraugs. Es savukārt paņemos ap jautrajiem teliņiem, pasmejos par viņa smieklīgajām aitām un samīļoju ārprātīgi lielos vaislas buļļus. Viņi ar tādām šausmīgi lielām pierēm un kakliem. Kā tādi buldezeri...Viņu nozīme ganāmpulkā ir ''papriecācies ar govīm'' - nu tām kurām gribās, tās arī dabuj, kā smejies :)
Nu vot, bet stāsts par kādu nabaga brūnaļu - ai nē īstenībā viņa ir melnraibā. Nu labi - vienalga.
Reiz, kad Dāvids slauca govis, redzēju kā šis apietās ap vienu nabadzīti, kas esot galīgi jauna slaucama gotiņa un vēl nav pieradusi pie slaukšanas aparātiem. Sperot tā ka bail un galīgi nemierīga. Skats jau nu arī nebija mīlīgs, kad Dāvids uzlika viņai skavas, kas ir pret speršanu, un tad vēl slaukšanas laikā gotiņai neprtātīgi augstu pretēji augšanas virzienam atlieca asti. Kad prasīju kāpēc tā jādara? Teica, ka tas paralizē govi un tad viņa nespēj pakustēties. Tīrās šausmas - govs saliekusies 9 līkumos, acis pārbolītas un baltas. Tik žēl bija ka vai nu.
Nepagāja ne 24 h, kad pilnīgi vai pēkšņi man bija jāizpalīdz šajā īpašajā slaukšanas procesā, jo Dāvida sieva bija aiztinusies ar visām mantiņām un aiz stresa mūsu saimnieks pat uzvilka dūmu(ko viņš parasti nedara) un pazuda nezinu kur...
Tā nu es biju atstāta viena pati ar šo situāciju un ar bailēm, gaidīju kas nu būs kad man būs jāslauc tā gotiņa. Domāju, ka mani vienkārši brutāli izsmērēs pa sienu.
Bija tā:
Sākumā ar šo parunājos, izstāstīju pāris aņukus, paglaudīju un teicu: ''Klausies, mazā - Dievs Tevi mīl. Beidz māžoties, man te jāpadarbojas ap Tevi...''
Kungs žēlīgais, bet viņa bija rāmākā govs pagastā. Un tagad ir iemantojusi manas mīļākās govs statusu un tāpēc ar lepnumu devu šai vārdu Gauja!! :)
Kopš tā brīža, cik jau nu es pēc tam esmu kūtī iemaldījusies, viņa ne sper, ne ārdās. Tagat pat jau gremo un neliekas ne zinis.
Un atkāpe mazai statistikai: Kad pirmo reizi Dāvids stāstīja cik govīm jāliek skavas pret spārdīšanos, tad tagad no visām astoņām, kuras iepriekš tika mocītas, skavas jāliek tikai vienai govij, kura nipakam nepadodas. Laikam kut tie pupīši :D
Nu vot un man šķiet, ka govis tomēr sarunājas un mana Gauja ir izstāstījusi, ka es esmu baigi krutā un ka lai neraustās no manis, jo es neko sliktu nedarīšu. Nu vot un tā nu manas mazās draudzenes tagad dzīvo laimīgas.
A es arī.
Ar viņām vai bez, bet man tagad piedāvāja mājsaimnieces amatu, jo viņa mīļotā aiztinās ar visām pekelēm projām un pašlaik viens no maniem ikdienas uzdevumiem ir gatavot visai lielajai puišu saimei pusdienas.
Jādara tik ļoti nepatīkamais darbs kā trauku salikšana trauku mazgājamajā mašīnā un tad jau redzēs kas vēl.

Bildes ar Gauju nav - iespējams būs :)
Kā nekā draudzene :)

Pirmie taustekļi

Čau visiem, kas atkal pēc pavisam īsa pārtraukuma atkal ir iemaldījušies manos bloga palagos :) Turpmākie stāstiņi saistīsies ar notikumiem Norvēģijā, precīzāk Stavangerā, vēl precīzāk - Brynes apvidū, kur esmu ieradusies jauniešu prakses apmaiņā. Būšu viestrādniece un palīdzēšu Dāvidam visos mazdarbiņos viņam piederošajā saimniecībā. Pirms lidojuma domāju, ka lidmašīnā izbeigšos, jo šausmīgi uztraucos par propellerlidmašīnas stabilitāti, nolaišanos, vibrāciju utt, bet man par pārsteigumu lidojums bija daudz mierīgāks par visiem pārējiem boingiem ar ko esmu lidojusi pirms tam. Pie tam vēl lidmašīnā nopelnīju 5 Eiro par to, ka kāds norvēģis man palūdza saminīties ar vietām, lai viņš varētu sēdēt kopā ar mazo dēlu. Stavangera no augšas izskatījās kā puķīte :) Dikti patīk fjordu apspīdētas ūdens malas un salas...un....norvēģu mājiņas.. un....ai nu labi peitiks :) Tātad par Dāvidu - viņam pieder ferma, restorāns viesu namā, un liels batuts pagalmā :D Mājslapu vari apskatīt šeit: http://www.njaagarden.no/velkommen/ Caur bildēm tas ļaus vizualizēt manas sajūtas un mazliet noprast kur tad es īsti atrodos. Savus priekus un bēdas te varēšu dalīt kopā ar tādu pašu fruktu,kā es. Viņš jauns čalīts - Klaus, kas atbraucis no Austrijas un te jau pavadījis vairāk kā vienu mēnesi. Sakarā ar to, ka jauns- puisis vēl ir bez ambīcijām un ir ļoti izpalīdzīgs, atvērts un dara visu ko liek. Viņš - mans otrais skolotājs un gids šajā jaunajā pasaulē :) Saprotamies no pusvārda jau no iepazīšanās, un kopā sākam bīdīt visādus pekstiņus. Kad Dāvids betonēja grīdu, es ar salma galu mīkstajā maassā ievilku mūsu vārdus. Sākumā raustījos vai tiešām to vajag darīt, bet Klaus jau ar nav stumdāms, teica lai vēl pierakstu gada skaitli un lieta darīta :) Kad nākamajā dienā Dāvids līdzināja grīdu, protams, ka to pamanīja, bet tieši to vietu viņš atstāja neskartu un pabeidza pēdējos darbus pie grīdas. Mīļi :) Viesistabā bieži viesojas melna kaķene, kas ņaudot apsēžas pie akvārija un skatās uz tajā peldošajām zivīm :) Noskaidroju, ka zivtelēm nav vārdu. Ha lieta darīta un pirmajai jau iedevu vārdu -Skārleta. Tikko izdomāju, ka nākošajai vārds būs : Mušmire, jāizdomā tikai kurai :) Es pati dzīvoju diezgan plašā istabā, kas atrodas apakšstāvā. Pretejā istabas stūrī atrodas antīks un cēls dīvāns ar galdu, ir vēl divi lieli galdi, no kuriem viens būtu drīz jāsakārto, tv, plaukti un bla bla. Nu kā jau istaba. Nekas sevišķš ja vien tur stūrī nebūtu izbāztas divas lapsas, no kurām viena tika nomedīta pirms mēneša. Nu tīrās šausmas :D Varbūt viņas gars kaut kur staigā apkārt un tāpēc es tur mazāk rādos, jo labprātāk eju ciemos pie Klausa, kur ir siltāk, gaišāk un nav lapsu :D Bet man patīk sava istaba - tā ir tāda kā atstumtā rezidence ar koka smaržu gaisā, kur ļoti labi guļu :)

Velkomne inn

Ar lielu nepacietību gaidīju mirkli, kad man būs jāsāk šiverēties restorāna virtuvē. Tas mans lielākais prieks pajaukties pa kastroļiem un iepazīt norvēģu ēdiena aizkulises. Varēju tikai iedomāties kas un kā būs, taču bija tā....9 no rīta pie baltās ēkas ar uzrakstu '''Velkommen inn'' sagaidīju pavāri, kuras pilno vārdu nemaz nespēju atcerēties,bet tad viņa saka, ka mani parasti sauc par Bereti :) Vēl jo labāk man, jo viņas vārdu tagad toč atcerēšos. Virtuves izkārtojums un iekārtas man iepatikās ātri un pēc neilga laika peldēju kā zivs ūdenī. Vienīgais grūti bija atrast kur stāv ''tas un tas'', jo to nezināja arī Berete. Tas tāpēc, ka te virtuvē kopā strādā vēl5 cilvēki un katrs, piemēram, blendera kātu nobāž kkur citur. Tīri neprofesionāli pēc manām domām, bet visa negala sākums ir kaut kāda veca sieviete, kas arī te strādā un man nāksies ar viņu sadarboties. Pēc Berete teica, ka viņa esot pilnīga ragana!!Nu labiņi - dzīvosim redzēsim.Rīts sākās ar kāļu saladīšanu reizinātājos. Priecājos, ka te šie dārzeņi ir cieņā. Tie ir ļoti veselīgi un pat garšīgi, tikai žel ka vidējais latvietis tālāk par kartupeļiem nav izsities.Kamēr samizināju un sagriezu pagāja 1,5 h taču tas ļāva vairāk iepazīties ar Bereti, kas pastāstīja savus dzīves notikumus. Īstenībā dzīves pamatā viņa ir friziere bet strādā kā pavāre un māsiņa. Un jā.. viņa ir galīgi galīgi forša ! Kad sāka skanēt Eirovīzijas Euphoria dziesma - šī maģīti uzgrieza un miljons decibeliem un sāka mahāties ar rokām pa gaisu un tresīt savu 40 gadīgo pakaļu :) Prieks par šādiem cilvēkiem kas dzied, kratās un bauda pasauli tikpat intensīvi kā mēs jaunie :)Dienas vidū darbiem virtuvē pievienojās arī Klaus. Kopā jokojām, ka viņs drīz pārvērtīsies par sievieti, jo gan gatavo ēst, mazgā traukus, sakopj un piekopj māju kā arī daudz ko citu :D Iesaucām viņu par Klaudiju un turpinājām močīt. Darāmā bija daudz jo 7dien gaidāms liels pieplūdums ar izsalkušiem cilvēkiem, tāpēc sagatavošanās darbus veicam jau tagad. Kad vairākas stundas mēs griezām gaļu un virpinājām kotletes, domāju vai tad tiešām viņi te lasīti nu nemaz, nemaz netur cieņā?Viss mainījās kad iegāju istabas lielumā esošajā leduskapī. Tur atrodas viss ko tāds gardēdis kā es varu vēlēties :) Ieejot meklēju kaut kādu kaŗtējo sastāvdaļu ēdienam un ieraudzīju jau iepriekš sagatavotus laša gabaliņus. Apsēdos šajā ledusskapī uz fantas pudelēm un izbaudīju mirkli :) Paņēmu provi un nobaudīju lasi. Tieši tas ko gribēju un vēl vairāk, jo pēc tam pašai vajadzēja sagatavot entos laša gabalus cepšanai sviestiņā un puravos. :) Vispār jāsaka, ka dienas laikā vairākkārt atgriezos ledusskapī, lai pasēdētu un atdzesētos, jo virtuvē jāsaka kā bija- gāja karsti :)Berete vienreiz sadedzināja ābolu kūku. Īsti ēdama tā nebija, tāpēc sagatavoja otru porciju, ar kuru izdarīja to pašu, tikai šoreiz sadedzināja jau līdz oglītes izskatam :D Raudāt jau nav par ko, trešo iespējams būs jācepj man pašai, jo viņai vairāk nebija laika :)Izpumpēti no dinamiskās dienas, atgriezāmies istabā, kur es momentā atslēdzos, bet ap 8 vakarā, trijatā ar Klausu un Dāvidu devāmies uz maķīti piektdienas cienīgās vakariņās, kuras es vēroju tikai no malas :D