Bahamas

Ceļojums ceļojumā. Tā šoreiz gadījās ar Bahamu salām, pieplusojot klāt vēl dažas dieniņas Amerikas kontrastiem. Tā teikt, maza astīte, kuru pievilkām klāt, ceļošanas izskaņā.
Sagatavojušies ''nekam'', agri no rīta sēdāmies debesu zilas krāsas lidmašīnā un 45. minūšu garā lidojumā, nokļuvām jaunā valstī, jaunā kultūrā, jaunos notikumos...

Piezemējoties Nasau, kas ir Bahamu galvasspilsēta (viena no 2700 salām, kas ietilpst Bahamās), mums nedaudz bija laiks ievērtēt situāciju un kaut nedauz saprast kur esam atpērušies. Šeit bijām izvēlējušies airbnb.com pakalpojumus,  noīrējot daudz maz lādzīgus un izdevīgus apartamentus. Cenā bija iekļauts arī transports turpām/ šurpām uz lidostu, tālab kādas 10 minūtes gaidījām mūsu kontaktpersonu Aleksi.
Sagaidījām!

Nu kā lai tagad to visu apraksta? Tas ir tā, ka Tu vispār neko negaidi, bet pretī saņem izteiksmīgu personāžu, kas ar švunku ierauj dienas karuselī. Tas arī bija veids, kā ātrāk saprast kas ir Bahamas un kādi ir cilvēki Bahamās!
Čalis hūtē ar spalvu, tumši brūnām acīm un tikpat tumšu ādas krāsu, smaidīgs kā saulīte, joko, pļāpā un plātās. Semet mūs pa trim divās nolietotās automašīnās, katram rokās iesprauž aukstu alus pudeli un brauciens varēja sākties. Man personīgi izvērtās vidēji liderīgs, jo alus bija manas brokastis. Dzīvojām līdzi viņa spirgtumam, siltumam un enerģijai un pēc aptuveni 40 minūtēm ieradāmies viņa namā.
Mākslinieks, gleznotājs, kas piepelnās kā var, tāpēc arī sava nama piebūvi un otro stāvu regulāri izīrē tūristiem. Sieva strādā birojā tūrisma aģentūrā, tāpēc darba laikā nav mājās un visu viesmīlību mums dāvāja Aleksis, galdā servējot pikantus omāra salātus, tad bagātīgā timiānā tvaicētu vistu un tad vēl svaigi ananāsi un arbūzi. Bitīt matos Tas bija vairāk kā labi!
Izmantojot airbnb.com šādas laipnības mums bija pārsteigums un noslēgumā secinājām, ka dabūjām ''koučeri'' par maksu, bet līdz noslēgumam vēl tiksim.

Apstiprinājis, ka viņš mums baigi ''neuzmāksies'', tāpēc lika saprast:'' Dodiet tik ziņu kur un kad jūs aizvest/atvest, un pārējā laikā nesteidzaties -darat ko gribat!''
Pirmo dienu pavadījām garās pastaigās pa pilsētu, pamazām velkot kopā bildi ar šejienes atmosfēru un jauno pasauli. Nekāda Amerika mīlīt! Kaut kas pavisam cits, es saku PAVISAM CITS!
Viņu asinīs pulsēja cita kultūra, attieksmes, sajūtas, vēsture un pasaulīgums! Personīgi man, daudz simpātiskāks par vidējo/parasto/pazīstamo vidi!
Pilsētas centrs, kā allažiņ nekas pārsteidzošs. Viss sakārtots, pilns ar entajiem suvenīru veikaliem, tirgus placis ar vietējiem amatniekiem un gaisā jūtami svaigi tēstu koksnes smaržu, centrālais laukums un smuki māju torņi, bet tālāk paejot ai, ai, ai, ku sākās interesanti. Manuprāt, šajās dienās bijām prom no centra kādus 2 kilometrus uz abām pusēm. Zināšanai, pilsētas centrs bija aptuveni Smiltenes izmēros.

Cilvēku kontingens krasi nomainījās uz ''tikai vietējo'' sejām, ceļa apmales parādīja aizvien vairāk atkritumu to malās, pludmales zona parādīja aizvien vairākas būvmateriālu izgāstuvju vietas, aizagušas mēslaines, stāvgrūdām pilni smirdīgi gliemežvāku konteineri, noplukušas mājas, neapdzīvotas mājas, gandrīz sabrukušas mājas, nodegušas mašīnas karkass... Nu tā daudz īstāk un man pētnieciski interesantāk :)
Bet tam visam pretī, aiz sienas vai blakus- zilie okeāna ūdeņi. Izmantojām visas iespējas mērcēties Bahamu šļakatās.
Viena no iespējām bija Atlantic ūdens parka apmeklējums.  Parks izslavēts no visām pusēm, sākot ar centrālo nobrauciena trubu caur haizivīm, beidzot ar to, ka viesnīcā Atlantic tika filmēta Džeimsa Bonda filma. Nezinu kura, neprasiet.
Parku baudījām uz dullo. Jūs jautāsiet: ''Kādā ziņā?''
Tādā ziņā, ka stāvējām rindā uz trubas nobraucienu, nemaz nezinot kāda tā ir. Viss ko redzēju iekāpjot trubā bija tumsa. Kādriez izmēģiniet. Neaizmirsīsiet nekad, īpaši, ja truba ir gandīz brīvajā kritienā. Tā kā nezināju, kas mani sagaida, lielāko izbīli dabūju tur iekšā :D
Piezemēšanās notika pazemes alā, kurā varēju sagaidīt tikpat apstulbušo Micīti :)
Parks piedāvāja ne to vien. Varējām laiski planēt ar pūšļiem pa vienu kilometru garu upi. Būtu labi, ja būtu spīdējusi saule, todien riktīgi nosalām tajā ūdenī :D Varēja arī piekļūt pludmalēm uz baudīt dabu tāpat vien.

Taču Paradīzes sala kā tāda (kurā atradās ūdensparks) atstāja tādu outsideres piegaršu. Viss pārējais, kas notika galvenajā pilsētas daļā, bija pavisam caur citu šķautni būvēts. Te tikai Džeimsiem baltās jahtās sauļoties un šampi dzert...
Vērojām saulrietu no tilta, kas savienoja šīs divas pasaules un atgriezāmies realitātē pie vietējiem. Piedzīvojot atvadu kultūršoku vietējā bārā, kurā pasūtījām vakariņas,(mellie bro', 200 decibellu skaļums, īpašnieks ar welcome drinkiem u.c detaļas) bija jāsāk krāmēt mantiņas un posties garam mājupceļam uz īsto laimes zemi - mājām! No rīta uz atvadām, izpeldējām atvadu aplīti okeānā un sasmēlušies iespaidiem un emocijām pilnu prātu, nonācām Miami, tad Stokhomā, tad Rīgā.
Viss!

Amerika kā tāda!

Vēl gribās savilkt kopsaucēju un uzrakstīt interesantākās un iespējams kādam noderīgas lietas, ceļojot uz Ameriku!

Cilvēki:Pats interesantākais, kas vispār varbūt jebkurā no ceļojumiem. Ja tiek pie ''parastā/pelēkā'' iedzīvotāja klāt, tad tu esi ''paēdis'' šo valsti. 

Katrs tiek tik, cik ļauj katra iespējas, bet piemēram tā pati kasiere veikalos. ''Hello. how are you?'', ''Hello, how're you doing?'' ''Hello Ms, how was you day?'' Un nemaz nesākat iedziļināties un atbildēt uz šiem jautājumiem. Tik daudz jau mēs zinājām, ierodoties štatos, ka tas ir tas pats''Sveiki'' un nekas cits. Mikus vienreiz izmēģināja, kā būs?,  atbildot, ka diena nebija kā vajag un tralalā :D. Meičuks vien nobolīja acis un viss. Viņi nekautrējas komplimentēt. Parasts laima kūkas pārdevējs manā klātbūtnē, nekautrējās lakstoties ap Kristīni un virzīt savas patiesās simpātijas viņas virzienā. Mums jau varētu šķist, ''Ei, ko Tu tur vecīt lej?'' Ienāks nākošā pīrādziņa pircēja un stāstīsi to pašu! Bet varbūt tomēr nē? 

Varbūt viņš bija patiess??

Kikī? :D

Un kā lai mēs to zinam. Cilvēki ir tik interesanti! 

Pat vietu ierādītāja basketbola arēnā, bija tik spilgts tēls, kuru, manuprāt. neaizmirsīs neviens no mūsu kompānijas! Mēs viņu satikām uz divām minūtēm, bet smaids uz mūsu lūpām, kad aizgājām prom bija nepārspīlēts. Tantuks - melnādaina kundze savos labākos gados, ar diviem zelta zobiem, savus nepaklausīgos afroamerikāņu matus savirpinājusi pusgaros makaronos un ar izteiksmīgi rozā toni nokrāsotām lūpām, tik izteiksmīgi žestikulēja un stāstīja kā viņas dēls apspēlētu šitos visus basketbolā, bija vairāk kā priekšnesuma cienīgi.

Rozā motopele uz motocikla. Arī izskatījās, ka sieviete, gados pieklājīgā vecumā. Toties ķivere galvā, rozā ''outfits'' mugurā un tik stūrē, uzsēdusies uz sava nopietnā moča. 

Kultūra, dzīvesveids ir tikpat īsts cik viņi paši. 

Orlando vairums varēja redzēt, ka atrakciju parku apmeklē visu viņu ģimene. Visiem liels, mazs vai apaļš - visiem uzdrukāti īpašie, konkrētā datuma un notikuma krekliņi un tad kopīgā gājienā, baudīja dienu! A kāpēc tā? No kurienes ir šī vēlme vienoties šādās paražās? Bet tādi bija vairums un skaidrs, ka tas ir tā pieņemts. Mums tikai prātot. 

Viņi masveidā nekomplekso par sevi. Cilvēki bauda dzīvi un, piemēram. uzvelk tieši tādu apģērbu kādu labāk varbūt nevajadzētu, bet kāpēc lai to nedarītu, ja tādus ražo, ir tāds piedāvājums un ļoti ļoti patīk!? Es runāju par caurspīdīgiem, vai tīkliņrakstā veidotiem apģērba gabaliņiem, kas uzspīlēti uz lepnām un kolorītām miesām. Detalizētāk, laikam nav jēgas aprakstīt! 

Komunicēšana ar svešiniekiem, viņiem nav nekāds šķērslis. Tajā pašā basketbola spēlē pie mums pienāca jauns puisis un iepazinās, stādoties priekšā, ka viņam ir tāds pats uzvārds, kāds Mikum uz krekliņa un īsi izstāstot savu dzīves stāstu, likām sev noticēt, ka tagad mums draugu pulciņā ir + 1 amerikānis no Ņujorkas, iespējams pat radinieks :).

Ikreiz pēc šāda vai tāda iedvesmojošāka ceļojuma es pati pārvēršos par sievieti ar putniem galvā un atplaukstu sirsnigākās sarunās pie kases, sabiedriskajos vai uz ielas. Bet ilgi jau tas nav, kultūru atšķirības paliek tādas kādas tās ir. 

Viņi ļoti spilgti parāda savu noskaņojumu. Atkal tā pati basketbola spēle, bet te man ir ko stāstīt, jo es satiku aptuveni 20 000 cilvēkus vienādos apstākļos. Pieņemu, ka 70 % no tiem bija amerikāņi, tāpēc vidējo-caurbraucošo vērtējumu varu iegūt un jums uzrakstīt! Pozitīva gaisotne - viņi dejo savā sēdvietā, kas nu jau pārtapusi par stāvvietu, tirina savas ekstremitātes cik vien dabiski, neorganiski, un bezgaumīgi vai baudāmi sanāk. Dzīvo un nekautrējas! Lielo masu valstīs, tā arī ir, ka izstrādājas ''Pofig uz visiem'' sajūta, kas liek dzīvot vieglāk. Ņujorka, Vašingtona, Tokija, Londona vai Bangkoka. Tās ir pilsētas, kas redzējušas visu. Tās nevar pārsteigt, un cilvēkus līdz ar to.  Bet mūsu mazajā sādžā ieslēdzas ''Ko viņš par mani padomās? '' instinkts. 

Nenopeļu nevienu. Mana sādža ir vismīļākā un nav tādas vietas pasaulē kur es citur gribētu dzīvot. Tikai šeit un tagad! Āmen.

Veikali un iepirkšanās paradumi. Tikpat cik liels un bezizmēra var būt vidējais amerikānis, tik lieli un iespaidīgi ir viņu lielveikali. Mēs ar Kristīni vienu pēcpustdienu, proti 8 h pavadījām Vecrīgas lieluma lielveikalā.  Piedāvājums plašs un neizmērojams. Daudz par tiem nav ko runāt. Vairāk varbūt par pašiem iepirkšanās paradumiem! Vai uzreiz ķerties pie ēdiena kultūras un visu kopā aprakstīt.

Cukura līmenis asinīs Amerikai tiešām varētu būt visaugstākais. Tīri vien fakts, ka, vairākkārt papētot sastāvus pārtikas produktos pirmā sastāvdaļa keksiņam ir nevis milti, bet cukurs!

Sākot ar zīdaiņa vecumu, dzēriena pudele, kas piestiprināta pie ratiem ir 1,5 litra limonādes salmiņkrūze. Un pie ratiem ir piestiprināta diemžēl arī vecāka gadagājuma personām. Un es nerunāju par sirmjgalvjiem. Es runāju par normāliem 30-50 gadīgiem cilvēkiem, kuriem sejas āda svaiga, bez vīšanas pazīmēm, bet viņu pārvietošanās ir pārvērtusies par izkāpšanu no mašīnas un iesēšanos iepirkuma ratos. Amerikā uzreiz pie ieejas var iesēsties ar stūri un pedāļiem aprīkotos iepirkuma ratos. Tas viss lai mazināk jākustās. Bet kā ta var pakustēties, ja cilvēks par flaberi pārvērties?

Rindas parastos apģērbu veikalos ik pa laikam var sakrāties ārprātīgi garas un biezas. Es patrāpījos ieiet veikalā, mierīgi apskatīt piedāvājumu un sasodīts arī atrast kaut ko ļoti atbilstošu. Bet nākošreiz zināju, ka sākumā jāpaskatās cik gara rinda ir pie kasēm, lai racionālāk izvērtētu vai šo un šo man vispār vajag, līdz ar to noliku apavus atpakaļ un atgriezos tur vēlāk. Man kā nekā bija 8 h laika, lai atgrieztos :) Mēs latvieši šādās rindās nēesam raduši stāvēt... Vairs nē! Nav Padomju gadi.

Latvieši kas negrib stāvēt rindās, piemēram atrakciju parkos, var iegādāties express pass, kas ļauj apiet rindu un tikt konkrētajā vietā efektīvi ietaupot laiku. Bet ko darīt veikalos? Neko!
Ēdiens.

Te nu man nebūs garu un saliktu pakārtotu teikumu par garšas baudām. Šis galīgi nav galamērķis, kurā viena no prioritātēm būtu virtuves izzināšana.  Nē nu varbūt arī būtu, bet tad šo prioritāti nebūtu tik vienkārši sasniegt. Būtu daudz jāmeklē un jāaizina labākie pavāri, vietas, atmosfēras un pieredzes. Mums tam laikam nepietika.
Ir forši tādās valstīs, kur nolien mazā sānieliņā un ''Hops'' uzrodas kaut kas unikāls...pirmklasīgs. Tāda bija Izraēla, Spānija, Portugāle, Turcija, Grieķija, Itālija.
Labi, bet Amerikā ir vienkārši.
Hamburgers, fritēti kartupeļi, tītara kāja un viss pasaules cukurs! Hamburgerus baudījām vietās ko ieteica mūsu ''vietējie draugi'' vai arī pēc tripadvisor.com atsauksmēm. Personīgi es, nebiju vīlusies nevienā no trijām vietām. Uz vietas gatavots ēdiens no svaigām sastāvdaļām. Koncepts kā Latvijas labo burgernīcu vietās. Visu nosaka mērce un sulīgā gaļa. Ļoti baudāmi un garšīgi. Varbūt pat ''veselīgi''.

Fritēto brīnumu izvēle viņiem ir plaša. Protams kartupeļi, kas ir klasiska piedeva burgerim, plus katrā vietā kāds cits mīklas bumbā samocīts un taukos izdedzināts pārtikas produkts. Bieži vien nenosakāms. Bet kraukšķēja labi. Ko ta citu cilvēkam vajag!? :)
Cepta vai grillēta tītara kāja figurēja daudzviet. Dziļāku stāstu par to nemācēšu pateikt. Pat par to -kā tā garšoja. Vienkārši neizmēģinājām un viss.
Cukurs! Tajā laistījās it viss. Un pie tam milzīgos izmēros. Ok var taču panašķēties ar kādu cepumu vai konfekti, bet ja cepums (viņiem donāts) ir mūsu vidējās picas lieluma izmērā!???
Traki liela pārmērība un punkts.

Bet mums košs ceļojums un iespaidi, kuri ik pa laikam uzpeld atmiņās .
Kaut ko vēl nēesmu pastāstījusi, kaut ko esmu sievišķīgi pārspīlējusi, bet brauciet un ceļojiet. Labāku suvenīru par savām atmiņām jūs nesaņemiet ne no viena!

Florida - Tampa 6

Īsai atkāpei, Orlando pavadījām vēl vienu dienu, kuru veltījām ūdens atrakciju parka izklaidēm. Uzmaucām uz vidukļiem lielos peldriņķus un tēlojot ''donātus'' steberējām uz trubām, slidkalniņiem un visām pārējām slapjajām vietām :)
Ūdnes un vasaras klimats bija jābauda cik vien var, tāpēc pa ceļam uz Tampu, bijām noskatījuši dažas vietas, kur skaisti izpeldināt savas ekstremitātes.

Pirmā no tām bija rainbow spring. Tāds kā mazs ezeriņš, visapkārt strauti, līdz ar to ūdens nedaudz vēsāks, toties dzidrs. Tik dzidrs, lai ienirstot varētu vērot zivis. Braucot pa štata vidieni, krāsas atplauka daudz sulīgākās un izteiksmīgākās krāsas. Ainava bija totāli nomainījusies, par ko mums prieks, jo dažādība vienmēr aizrauj.

Kad mašīnā dibeni bija apžāvēti, bija jālec iekšā nākošajos strautos. Šoreiz tie bija Devil's Den springs. Šoreiz daudz foršākā vietā ar savu auru un noslēpumu. Liels pazemes krāteris, kurā varēja ielūkoties no virszemes, skatoties caur kvadrātveidīgu caurumu. Bet apakšā, klinšu un tirkīzzila ūdens ieskauta minipasaulīte.
Šeit bez snorkelēšanas aprīkojuma iekšā nemaz nelaida. Dažiem radās jauna pieredze un super vēsa ūdens pelde, ko ilgi nevarēja izturēt, tāpēc nācās izlīst virspusē un sasildīties saulē. Par laimi diena bija pietiekami sildoša, lai visiem būtu labi.

Galamērķis - Tampa. Pilsēta ar interesantu veidu kā pievilināt tūristus. Vēsturiski vietās ap pilsētu tika doti dažādu citu pilsētu nosaukumi, piemēram Sanktpēterburga, Venēcija. Neapole. Tas ar domu, lai brauc šurp un skatās, kas tad te ir! Bet  mums mērķis bija apskatīt šo pusi, lai izbaudītu brīnumainās pludmales, kas savukārt vadošajos pludmaļu ''topos'' ir vienas no ievērojamākajām.
Braucām pa vairākām Meksikas līča pludmalēm.
 Gulējām, staigājām, cepāmies, spēlējām volejbolu. Ko nu kurais, un jāsaka, ka Sarasotas pludmale Siesta Key , mani paņēma ar smiltīm! Tik pūderīgas, baltas un nepaklausīgas. To stundiņu kamēr saulē gulēju kā plauša, biju appūsta balta, ausis pilnas, visas rievas pilnas.... Tik smalkām smiltīm atradās vieta jebkur. Tās bija tik vieglas, ka aizpūsties varēja visur. Bet tomēr atceros ar pozitīvo, jo maigas un mīkstas kā miltiņi!

Tampā mūs uzņēma Hulio- kungs gados no Kolumbijas. Pašlaik iziet ķīmijterapijas kursu un pilnīgi no acīm var nolasīt cik ļoti viņš izdzīvo dzīvi! Tik atvērts, labestīgs, komunikabls un arī savā garā jauneklīgs. Nostādījis sev par mēŗķi izmitināt pēc iespējas dažādāku tautību cilvēkus, lai viņa pasaules karte paliek aizvien pilnāka. 

Sarunas turpinājām nu jau Tampas nakts dzīves pieblīvētajās ielās, kas parādīja mums visu daili. Riktīgs kokteilis, sākot ar katra kluba dažādo atmosfēru (baikeru, panku, hipiju,) beidzot ar transvestītu scēnām, iznācieniem pa ietvēm un protestiem. Dzīva iela ar dzīvu ikdienu, kas parāda dažādās kultūras un diemžēl arī politiku. 

Hulio mūs aizveda uz bāru, kurā var dabūt alu gandrīz no visas pasaules! Ar Užavas alus pieprasījumu uzreiz nešāvām ārā, bet, piemēram, beļģu Kriek viņiem tomēr nebija. Bet izskatījās, ka kādreiz ir bijis, redzot cik cītīgi meklēja. Nosaukumu tomēr zināja.  Rezultātā mēs meičuki tikām pie saldinātiem alus dzērieniem ar ogu noskaņu. Mikus kā jau vecis vairs neatcerās ko sūca. :D Nu tā jau ir - alus paliek alus !

Ar to mums arī noslēdzās couchsurfinga pieredze Amerikā. Man jāsaka, kā vienmēr, ka katru reizi ierodoties jaunā vietā, namatēvs pie kura plānots ierasties būs kā mainīgais nezināmais. Tas būs lielais ceļojuma pārsteigums! Tas veidos tavu priekštatu par valsti, kultūru un sabiedrību, veidos dienas noskaņojumu, dienas notikumus, piedzīvojumus (ja palaimējas) un atmiņas. Cik elastīgs Tu pats esi - tik elastīga ir arī Tava dzīve. Kā nultais punkts, no kura Tu vari pagriezt savu ceļojumu un arī savu dzīvi - vēlamajā virzienā!

 Ir jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību un vēlmi izzināt par Latviju visadažādākās lietas, kā arī Tev jābūt Latvijas sejai! Vienai no, nu jau mazāk kā divu miljonu sejām. Visi šie cilvēki par Latviju zināja neko, vai tikai to, ka atrodas blakus Krievijai. Un mēs varējām viņiem kaut mazliet likt nojaust, ka mūsu valstij ir savas īpatnējās iezīmes, ēdieni, notikumi, priekštati un arī humors! Bija patīkami ierasties pompozos apartamentos un justies kā karalim, tāpēc iegriežoties nākošā- mazāk komfortablā vietā šķiet: ''Ak vai ak vai!'', bet pretī stājas cilvēks ar plašu dvēseli un dziļiem stāstiem, kad viss pārējais fons paliek nepamanīts.

Pa lielam ar Ameriku bija cauri. Atceļā no Tampas, vēl vienu nakti pēc Girgensona un hokeja baudīšanas pārlaidām pie Boba (tas, kurš pie Miami), atdevām nomā ''balto govi'' un devāmies ceļojumā uz Bahamu salām. Jā ceļojums ceļojumā. Tā mums patīk vislabāk!

Florida - Orlando 5

Orlando kā tādā, redzēt nav ko! Cilvēku tūkstošu galamērķis ir tikai viens -atrakciju parki, kas tieši Orlando pilsētā ir vairums! Ar to arī šī pilsēta ir ievērības cienīga! Arī mēs turp devāmies, taču vispirms.....

No Miami līdz Orlando ir 380 km. Skaidrs, ka pa ceļam vajag kādu pitstopiņu. Bet mūsu gadījumā, saplānojām dienu tā, ka jau agrā rīta stundā ieradāmies NASA centrā, precīzs nosaukums, Kennedy Space Center Visitor Complex kurā pavadījām visu dienu! Tik ļoti bagātināts, piesātināts, interaktīvs, izglītojošs un aizraujošs parks, kā rezultātā mēs pat aizmirsām paēst. Raķetes tādas, raķetes šitādas. Kosmosa kuģu vēsture un leģendāri notikumi bija sīki un smalki atainoti video īsfilmās, dažādos šovos, instalācijās un reālos priekšmetos.

 Dienas laikā redzējām, kurā vietā būvē raķeti, kā to pēc tam pārved uz raķetes palaišanas platformu, kā notiek pacelšanās, kādi ir bijuši nelaimes gadījumi, kā kosmosā atdalās raķetes posmi, kāda izskatās kapsula, kurā lido astronauti, kādas ir bijušas kosmonautu tērpu izmaiņas šo gadu laikā, kādas ir starptautiskās kosmosa stacijas iekštelpas, kā tagad izskatās kapsula ar kuru kosmonauti atgriezās atpakaļ uz zemes, kā kosmonauti nokārtojas tur augšā, pieskārāmies mēnesim (nopietni), apraudājāmies par aizskustinošo Atlantis stāstu (kosmosa lidmašīna, kas pati aizlidoja un atlidoja no kosmosa), redzējām Zemi, un Eiropu kāda tā izskatās no kosmosa nakts laikā, klausījāmies dažādus pieredzes stāstus un vēl un vēl un vēl. Man dienas beigās galva pukstēja no visām raķetēm un kosmosiem. Brīžam škita, ka esmu jau reāls eksperts un par šo visu varētu grāmatu uzrakstīt nevis vienu bloga stāstu! NOTEIKTI, ir vērts tur būt un to visu pieredzēt. Joprojām esmu ļoti saviļnota par šo centru. Tas viss izpaudās suvenīru veikalā, kad nemaz nedomājot paķēru Renāram dziļi aizkustinošo Atlantis kosmosa raķetes modelīti, lai viņš ar to var spēlēties, bet es skatīties un atcerēties šo foršo dienu.  Novēroju, ka arī pārējā kompānija neskopojās ar piemiņas lietām no NASA suvenīru veikala un iegādājās dažus nēsājamus garderobes objektus, kurus nēsāja turpmākā ceļojuma laikā.

Saprotams, ka nekam citam šajā dienā vairs nebija laika, jo kosmosa centru atstājām līdz ar pēdējām slēgšanas sekundēm. I ta vēl nevarējām uzreiz aiziet prom, pirms visi kārtīgi nebijām sabildējušies pie apaļās zemeslodes, virs kuras griezās četri lepnie burti - N A S A !!!!

Izbadējušies kā vilki, gaismas ātrumā notiesajām pārtikas kalnus, kurus mums bija sarūpējis Bobs un tā vien pietika laika, lai ar tumsiņu ierastos Orlando un bezspēkā izrubītos jaunajos palagos!

Nākamajā rītā, atguvuši spēkus metāmies trakulību virzienā. Uz labu laimi jau iepriekš bijām nopirkuši biļetes uz Universal Studio atrakciju parku. Nu īstenībā nevis uz labu laimi, bet tas bija visu parku topu augšgalā - tātad jābūt labam, tāpēc arī pirkām! Nocietušies līdz neprātam, ka nu tik dragāsim pa amerikāņu kalniņiem, dabūjām pliķi sejā, jo tieši šajā parkā amerikāņu kalniņš bija apaļš VIENS!!!!

Pasakiet lūdzu, kādā valodā tagad es lai lamājos??? Bet nu tik smalkas izpētes mums nebija par kalniņu skaitu parkos. Jau tā izvēlēties starp 6. labākajiem parkiem nebija viegli, bet nu ko darīt/nedarīt!? Kā gājām tā uzreiz sēdāmies iekšā ratos.....

Un tas bija galīgi dulli.....

Daži savas bales pārvērta izbolītās acīs, daži pārvērta hsitēriskos smieklos, daži likās ka tūliņ izrubīsies, un vēl viens no mūsu kompānijas izkāpa ar noraudātu seju! Lai arī viens kalniņš, bet tāds ka otreiz negribās. Puikas gan uzreiz aizskrēja noķert dubli Nr. 2, bet mēs tikmēr izmantojām tehnoloģijas un tiko veikto izbraucienu, nosaktījāmies atkārtojumā, blakus izvietotajos ekrānos. Tāpēc es tagad varu precīzi izstāstīt kā kurš izskatījās nobraucienā. Puikas arī bija vissmieklīgākie!

Bet nu turpinājumā Universal  piedāvā dažnedažādas atrakcijas, kas balstītas uz filmu, multeņu un šovu bāzes. Ja arī mega straujo nobraucienu pa kalniņiem vairs nebija, tas nenozīmēja, ka tematiskajos angāros nebija ko darīt. Laime tāda, kad izstaigājām pilnīgi visus, līdz ar to dienas beigās atkal galva bija pilnīgi dulla. It kā piebāzta ar tukšu gaisu, kas ma matu saknēm grib izlīst ārā. Līmenis un tehnoloģiju pielietojums atrakcijās nesalīdzināms. Man jau nav ar ko salīdzināt, jo šāda tipa karuseļos, simulācijās un 3D, 5D un 17D  telpās biju pirmo reizi :D 

Ļoti ļoti patika, tik ļoti, ka pārsteidzošo Transformenu atrakciju izbaudīju divreiz. Bet tā darīt nevajag! Otrā reizē nekāda kaifa! :D

Ap krēslas laiku sākām vākties kopā, bet mūsu skatu darīja nemierīgu, lielā skatuve. Ače-reče, izlasot plakātu nespējām vien noticēt savām acīm, ka pēc pus stundas tur Pitbuls uzstāsies.

Svētā cūkas laime!!! Piedevām vēl vakaru pieteica slavenais komiķis Jimmy Fallon, uz kura šova balstīto atrakciju tiko bijām izbaudījuši. 

Izkratījām gurnus, papriecājāmies par negaidīto koncertu un laimes pārpildīti ieradāmies pie mūsu namatēva, kurš atbildot uz jautājumu: ''Ko vēl var redzēt Orlando?'' atbidēja: Atrakciju parkus!''

Amerikāņu kalniņš - Šeit pievienoju video, kur redzams trakais amerikāņu kalniņš ar kuru mēs braucām, taču šajā video brauc Džimijs Falons, kuru mēs arī satikām tajā vakarā. (1:05 ar sekundi sākot)

Florida - Miami 4

Beidzot bija pienākusi diena, kad devāmies uz Miami. Viena no pilsētām, kas iekšēji radīja lielākas ilgas pēc piedzīvojumiem, tīri vien tāpēc, ka devāmies uz Porziņģa izbraukuma spēli American Airlines Arenā.
Ceļš līdz pilsētai atkal okeāna ieskauts un zilā betona vaļņa pavadīts. Bet drīz vien laiskā lirika izzuda, jo tālumā pamanījām pilsētas aprises. Satiksme, teiksim tā, strauja kā bezbremze. Lielākais bija septiņas braukšanas joslas katrā virzienā, un mazākais četras. Navigācija izskatījās, kā asinsvadu karte, un te nu lūk uzmanībai bija jābūt saspicētai kā špica šķirnes suņa ausīm.
Mikus gods godam manevrēja pa ielām un asinsvadu karte, entie ceļu atzari, nobrauktuves, uzbrauktuves, viadukti un joslas bija pašsaprotamas, bet nu neviens cits neriskētu uzsākt braukt tieši Miami piepilsētā. Viņš jau bija iebraucies!
Auto stāvvieta netālu no arēnas izmaksāja nieka 20 dolārus!
Cinisms protams.
Ir jārēķinās, ka par stāvvietām būs jāatstāj čunguriņš. Mēs tam gatavojāmies, plus izdalot ar 6, tas nebija vairs tik traki, kas ir arī plus ceļošanai kompānijā, ka daudz kas sanāk izdevīgāk.
Pirms basketbola spēles kārtīgi izstaigājām arēnu un izmantojām visas akcijas ko piedāvāja dažādie pakalpojumu siedzēji. Griezām laimes ratu, fočējāmies speciālajos stendos, pieņēmām dāvanas, ko sniedza.

sameklē Porziņģi

Atmosfēru spēles laikā ir vērts izbaudīt, jo amerikāņu dzīvesprieks un dzīvesveids liek aizdomāties! Protams neiztikt bez bildinājuma momenta uz lielā ekrāna. Tā tiešām bija un mēs redzējām. Laikam romantiski saucās! :)

Lietas un vietas, kas ir Miami vērtas!

Little Havana - copy paste Havana. Ja organismā trūkst Kubas atmosfēras, šī būs īstā vieta, kur to sasmelties. Neliels rajons Miami pilsētā, kuru škērsojot Tu nonāc TUR....KUBĀ. Pilnīgi viss pārvēršas un tu esi citur. Domino kauliņu spēļu placis nopietniem vīriem ar tikpat nopietnām sejām. Svēta lieta! Cigāru veikali, cigāru dūmi, un cigārs mutē pretimnkākošajam onkam, ruma bāri, ruma degustācijas un ruma kūkas, mūzika, dejas un plandoši peņuāri. Tas viss atbilstoši un aktuāli, jo Kuba taču tomēr joprojām ļoti tuvu.

Graffiti rajons- Wynwood Walls- pirmais ko dzirdi tur nonākot ir sintētiski hipnotizējoša skaņa, kas nāk no saldējumu mašīnas. Jā, jā, jā! Pa īstam un nopietni. Saldējums gan parasts, iepakots čaukstīgā konkrētā zīmola papīrītī, bet vilinājums tur pienākt un novērtēt situāciju ir tikpat liels, kā vilinājums par Ameriku kā tādu - izjust visu pa īstam. Pats rajons ļoti krāšņš un raibu raibais. Katra māja no jumta kores līdz pamatiem nokrāsota kā nu kurā. Pa ielām pārvietojas betmenmobīļi, šur tur gaisā jūtams zāles dūms, čikas apkārt staigā knapos šortiņos un krekliņos ar neko apakšā. Nu tāāda bohēmija. 

                                                                     saldējuma mašīna

Miami beach- smilšu dēļ vien. Tik ļoti interesantas, ka pat tik, ka nolemju pārvest mājās un aizsākt pludmaļu smilšu kolekciju. Dārgie draugi, vediet man pa saujai smilšu no jūsu galamērķiem. Smiltis ir tik dažādas!!!! Esmu aizsākusi kolekciju.

Pludmale, protams, pārpildīta. Vairums vaļojas un izgāzuši savus kuņģus nekustīgi guļ kā no jūras izmesti vaļi. Man patika tur būt, vērot to, ko līdz šim tikai filmās un video klipos redzēju. 

Millionaires Row Sightseeing Cruise- izbrauciens ar kuģīti, kas ved gar miljonāru un populāru cilvēku mājām. Cenā iekļauts dzēriens vai uzkoda, kā sacīt sēdies nost un baudi peizāžu. A mēs nē, paņēmuši savus kokteilīšus tirinājāmies mūzikas ritmos un spirgtām acīm priecājāmies par pilsētu. Nu jā, protams arī par tām miljonāru mājām. Bet man tā īsti neuzrunāja šis koncepts. Sajutos kā Zoo parkā apskatot tā un šitā māju, ta Enrikes, tad Šakiras, tad Madonnas, tad Bekhemu. Likās, ka viņi mājas visdziļākajā stūrītī ierāvušies un noslēpušies, lai tikai liek visi mieru. Nu labi viņu mājās visdrīzāk ka nebija. A nēēēē, jahta tik brauc garām un attiecīgi, katras mājas saimniekam par godu uzliek attiecīgu muzončiku. Stulbi.

Man ļoti patika ainava uz pilsētu. Bijām norezervējuši tūri labā laikā, kad no krasta izbrucām ar saules gaismu, saulrietu vērojām uz kuģa, bet nokāpām, kad viss jau bija satumsis. Pilsētas debeskrāpji spīguļoja un it kā pie sevis ritmiski pulsēja: ''Tuc tuc tuc''.

 Bija sestdienas vakars! Asinsvadu karte bija apstājusies. Sastrēgumi kā lieli trombi stāvēja un nekustējās. Vairums devās uz pludmales pusi, kur arī notiek visa nakts dzīve. Mūsu nakts dzīve veda pie Boba, kur viņa virtuvē gatavojām vakariņas un ar sarunām pie galda pavadījām vakaru!

Florida - Key West 3

Iespējams daudzi no jums par šādu pilsētu nemaz nezināja, arī es, līdz sākām pētīt Floridu kā tādu. Un te nu jāsaka, ka te ir vērts būt!
Iespējams mūsu sajūsmu radīja apstāklis kā tāds, ka šī vieta, tā pa īstam bija pirmais ilgais pieturas punkts ceļojumā, kas nesa atpūtu, bezrūpību un saules staru laimi!
Pirmāmkārtām viesnīca, kurā apmetāmies bija vairāk kā superīga. Tā pat nebija viesnīca, vairāk kā mazu mājiņu čupa, kas izkārtota lokā, pa vidu ieskaujot 4 dažādus baseinus un vēl burbuleni. Godīgi sakot, nekad līdz šim nebiju daudz dzīvojusies pa baseniem, jo kālab mirkt ūdenī, viesnīcas teritorijā, ja apkārt tik daudz skatāma un baudāma? Taču tomēr šajā braucienā, baseinos pamērcējāmies katru dienu, bija laiks un bija iespēja.

Pēc tipiski lēna rīta ar brokastīm, bija jāizložņā pilsētas ielas, tāpēc noziedušies ar ''es pē ef'' (saules aizsarfiltru krēmu) devāmies pa perimetru.
Vide lika justies uz Kubu vērstā kultūrā, jo kā nekā tā atrodas stiepiena attālumā. Ik pa laikam pa ielām staigāja gaiļi, kokosriekstu tirgotavas ar šādas tādas bija, cigāri, kubai raksturīgs muzoniņš, arī,protams, izkārtnes ar gaiļiem krūšturos.  Bet arī pa vidu tam gaumīgas galerijas, skaista arhitektūra, nolaizītas automašīnas un vējš matos.

Lietas, kas obligāti jāīsteno Key West: Jānoskatās saulriets piekrastē . Lai nokļūtu īpašajā vietā, jāsamaskā ieejas maksa dabas parkā 2 doļuki un aizejot līdz piekrastei sapratīsiet, ka esat īstajā vietā, jo saulrieta vērotāju netrūks. Daži būs iekāruši guļamtīklu starp palmām un lasīs grāmatu, daži ieperināsies uz atpūtas krēsliem, bet vairums pludmalē nekustīgi vēros sauli norietam, cerot sagaidīt maģisko zaļo zibsni, kad saule pazūd aiz horizonta.

Jādabuj ūdens šalts tā, lai viscaur būtu slapš. To var sagaidīt un dabūt netāl nu no galvenā apskates objekta -šādas bojas

Nakts ielu dzīve pilsētā. To pat nav iespējams palaist garām, ja plāno vakariņas ieturēt kādā no entajiem restorāniem. Piedāvājums plašs, izvēlies kādu viruvi vien vēlies, Taizemes, Kubas, Japānas, Brazīlijas Anglijas, nu jā arī Amerikas. Pa ietvēm pārvietoties gandrīz vai neiespējami. Tevi patraucēs ikviens, gan saulesbriļļu stendi, gan kādas slavenības dubutnieks (mūsu gadījumā Klārksons) gan kiosku vilinājumi, gan zemē guļošs spaidermens, kas pēkšņi atdzīvosies un Tu gandrīz aizrīsies ar savu saldējumu no pēkšņā pārsteiguma. True story.

Jāapmeklē Hemingveja muzejs. Kā nekā čalis bija apmeties arī šajā pilsētā nevis tikai Havanā. Muzejs kā jau muzejs ataino mākslinieka dzīves gājumu un svarīgākos notikumus viņa dzīvē. Es pati tur nebiju, bet mūsu kompānijai, kura bija, esot paticis. Hemingveja auras pilsētā netrūka. Satikām pa ceļam bāru, kurā šamējais ''ieturējies''

Jāpagaršo Key lime pie, tas ir laima pīrāgs, kurš pieejams pilnīgi visur. Tagad Latvijā, jau vairākkārt esmu mēģinājusi un uzzinājusi, ka ir divi pagatavošanas veidi, svaigais un ceptais pīrāgs. Ir jāizmēģina abi, lai saprastu, kurš Tavām garšas kārpām būs vislabākais. Pagatavošana gaužām vienkārša - recepti prasi man. Tur pieejami abi viedi, bet kad pasūtīsi nekad nezināsi, kādu atnesīs. Katrā vietā gatavo citādāk. 

Viena no reizēm, kad saklopsējām visu pīrāgu bija pludmalē, kavējoties mirkļos, peldoties okeānā un  atvadoties no skaistās vietas.

Florida - Aligatori, Liedskalniņš, galiņu galiņš 2

Pirmais emociju vilnis Floridā sākās ar aligatoru tūri, kas ļāva mums dabiskā vidē vērot kā ta šiem klājas!

                                                                                                    bilde no googles

Sēdāmies iekšā laivā, kura milzīgā ātrumā dzinās pa purvaino dūksnu. Pie tam reiz pa reizei kārtīgi braucot sānslīdē, dullais gids, mēģinājāja izspiest no kāda tūrista spalgu spiedzienu.
Sākumā man bija tiešām bail, bet kad pieradu pie trakajiem pagriezieniem un driftēšanas, tad jau likās jautri un baudāmi. Tas prāsīja vien pāris minūtes, līdz bijām iebraukuši dziļāk purvainajās un mitrajās prērijās.
Gids, kurš sēdēja visaugstāk, ik pa laikam mums deva norādes, kurā vietā skatīties, lai ieraudzītu gozējamies aligatoru. Izmēros pilnīgi normāli. Nekas šausmīgi liels, biedējošs vai ārptātīgs. Tādus mēs esam pieraduši redzēt zoo parkos, kur viņi pārbaroti, resni un dusmīgi bola acis.

Te goda vārds, likās ka viņi smaida. Tādu ņirdzīgu smaidiņu. Pārsvarā, pāraugušas zāles pleķītī bija izstiepušies, lai uzņemtu saules enerģiju. Ik pa laikam bija arī kāds purva putns, bet man no tiem sajēga maza. Gids gan, kā jau visās, manis piedzīvotajās tūrēs, bārstījās ar humoru. Viss forši, gaumīgi un jautri.

Tālāk devāmies uz Koraļļu pili, kuru izveidojis latvietis Edvards Liedskalniņš. Ievērojama vieta, kura apvīta ar neskaitāmiem stāstiem un versijām par pašu galveno, kā viens pats cilvēks varēja pārvietot un izveidot milzīgos tonnām smagos kaļķakmens bluķus šādā parkā?
Parks veidots par godu viņa līgavai, kas palikusi dzimtenē. Viņš visus šos milzīgos bluķus pārvedis vienatnē un nakts laikā, sakot, ka ir atklājis piramīdu celtniecības paņēmienus.
Leģendām apvīta vieta, līdz pat tam: kāpēc viņa krēsls un gulta, bija iekārta ķēdēs, kas turējās pie griestiem?
Par daudz nezināmā, par daudz teiku, nostāstu, minējumu un leģendu... Nekādas konkrētības. Tāpēc tagad man plauktā ir grāmata ar nosaukumu: Koraļļu pils - Edvards Liedskalniņš. dzīves stāsts un neatminētais noslēpums.
Izlasīšu un nosakidrošu. Ha....kā tad :D

Spīdēja pusdienlaika saule un bija tik karsti.....ka es lielāko daļu nosēdēju ēnā, prātuļojot par visiem šiem koraļļu klučiem. Visdrīzāk lielais karstums bija parasta organisma pielāgošanās, un īstenībā nebija tik karsti cik likās, bet tomēr likās, ka bija.
Un dienas fināliņš nepārpotami bija pats dienvidu galējais punkts-pilsēta Key West.

Pa ceļam ieturējāmies tipiski amerikāniskā stilā tendētu ēstūzi un aidā uz pašu galiņu galiņu. Pasakaini skati. No abām pusēm debesszils ūdens, tilti, salas, tilti un viens vienīgs ceļš, kuram pa vidu gaiši zils betona valnis, kas atdala pretimbraucošo joslu no mūsējās. Bet pludmales gan pē pē. Nenocietušies līdz galam, piestājām vienā random vietā, lai apmērcētu īkšķi, kā teica Mikus. Iegrābāmies smirdīgā un lipīgi dubļainā pludmalē. Bradāšana pa ūdeni nekāda nesanāca, bet oi oi oi ainava gan smuka. 

Nokļūstot galamērķī, tīri salīdzināšanai, tāda kā Jūrmalas kūrorta sajūta. Čilliņš, apkārt miers, šalko okāns, jahtas, veikaliņi, bāri, daudzviet ''Key lime pie'' izkārtnes, bet tad to turpmāk- apkopošu vienu pilsētu vienā izsmeļošā stāstā!