Ceļojuma aizsākums bija manā dzimšanas dienā, kad atkal saņēmu savu vismīļāko dāvanu no vismīļākā.
Skaidrs bija tik viens, ka tas ir kaut kāds uzņēmums, kurš veido avantūru izbraucienus nezinot galamērķi, par to paziņojot dienu pirms izlidošanas.
Te neliela sarakste ar Post Nos puišiem:
Post Nos: ''Mēs sagatavojam piedzīvojumus par budžeta cenām un, lai labāk noteiktu kurā virzienā orientēties, ir jāatbild uz šiem 3 apgalvojumiem:
1. Varu lidot jebkurā laikā
2. Nav nepiemērotu apstākļu, ir tikai nepiemērtots apģērbs.
3. Man patīk visas valstis bez izņēmumiem.
It kā jau loģiski- īstam avantūristam būtu uzreiz pinā balsī jākliedz : ''JĀ JĀ JĀ'', bet es atbildēju šādi:
1. ''Nē''
2. ''Nē''
3. ''Nē''
Ar katru uzrakstīto ''Nē'' mana iekšējā Sanita sarāvās mazāka un mazāka, bet nu mēs nevarējām lidot jebkurā laikā, sākumā bija jāsaskaņo bērnu aukļu jautājums, un uz ''Suņa laiku apgabaliem'' arī kaut kā negribējās, jo bija pagājis liels laiks no pēdēja ceļojuma, tāpēc gribējas vairāk pabaudīt nevis izdzīvot zem laikapstākļu uzliktā likteņa un jā, man patīk visas valstis, bet ceļot patīk arvien uz jaunu un jaunu debespusi, tāpēc atgriezties uz kādu ''izčamdītu''valsti negribējās, pasarg Dies' vēl Spāniju kur pabūts 5 nedēļas.
Tā nu 18. jūlijā uzzinājām, izlidošanas datumu un te nu varēja sākties fantazēšana par noslēpumainā ceļojuma galamērķi. Bet tikai ne man. Pat domas kaut kā tik tālu nespēja aizlidot, jo man galvenais bija dabūt brīvdienas. Vienalga kur...
Bet nu ne jau Londonā!!! Až šoku ķēru. Tā bija pēdējā vieta kur gribējās, ja arī gribējās pafantazēt par galamērķiem...
Ne mums metropoles patīk, ne arī vilināja uz to pusi. Plus vēl mūždien tur esošais apmākušais laiks un viegli miklie nokrišņi. ...
Iuuuu..... bet nu neko, domājām, gan jau būs labi un uz ātru roku ķērām grābām kaut kādu ne būt informāciju ko darīt netipiskajā Londonā. No standarta izklaidēm gribējās izvairīties, tverot nezināmo Londonu, uzzinot, atklājot un iedvesmojoties. Cerēju ka tā arī būs.
Lidojuma dienā bijām laimīgi!
Atstājām aiz sevis rūpes, pienākumus, atbildības un milzīgu nogurumu, sēdāmies ļotenē un bzzzzz projām.
Londona mūs sagaidīja ar ātru un operatīvu darbību. Lidosta-autobuss, autobuss-centrs, centrs - metro, metro - Brixton tirdziņš. Tas viss notika mērkaķa ātrumā. Metrapole mūs ierāva kā melnajā caurumā. Laiks pazuda, sajūtas uzplauka un mēs jau pirmajā vakarā iemīlējām šo pilsētu.
Brixton market - zinājām, ka te mums jānokļūst dēļ krāsainās atmosfēras, čillīgās noskaņas un tautību dažādības pēc. Nu par tām tautībām pietiktu ar metro vagonu. Raiba publika, kā jau metropolē. Rindiņā viens blakus otram sēž ķīnietis, indietis, brazīlietis un āfrikānis. Tas jums nevienam nav nekāds pārsteigums. Bet par tiem tirdziņiem runājot, tādu Londonā ir kvantums. Katrs savā nostūrī, katrs ar kādu sev raksturīgu esenci, bet visiem viena birka karināma: ''Kalnciema kvartāla tirdziņš'' :D
Amatnieku darinājumi, pašceptas kūkas, humpalu stendi, sojas vaska sveces, izšuvumi, rotaslietu ķibinājumi un tas viss ar uzsrūvētu cenu Angļu stilā. Bet pats labākais ēdienu dažādība.
Brixton markets bija patiesāks, vairāk ar ielu tirgotājiem, tipisku pārtikas tirgošanos un foršu ēdināšanas zonu.
Izdekorēts ''tralallā'' stilā ar virteņbumbām. kur sasistā dēļu šķūnī ar plastmasas glāzēm rokā tusējās hipiji.
Mēs no ieejas un izejas brīža lēni plūstot apēdām Jamaikas pīrāgu, Marokas bageti un Japānas omleti. Visi tradicionāli ēdieni ar konkrētās valsts produktiem un garšvielām. Receptēs dziļāk nebraukšu iekšā (prasiet privāti).Bet galvenais ka bija ņammīgi!! Ellē ņammīgi!!!
Kā jau teicu, laiks Londonā pazūd, pilsētas milzīgie attālumi burtiski iznīcina un nu jau bija iestājusies krēsla.
Devāmies atpakaļ centra virzienā.
Piebildīšu, ka mums katrā dienā bija paredzētas divas aktivitātes, kas ļautu mums mierīgi un nesteidzīgi izbaudīt dienu.
Tātad pirmā aktivitāte bija Brixton rajoniņa iepazīšana un otrā Winter wonderland apmeklējums. Ikgadējs izklaides parks, ko uzstāda ap Ziemassvētku laiku centrālajā pilsētas parkā- Hyde park.
Tas bija sestdienas vakars. Diena pirms pirmās Adventes.
Nereāli!!!! Cilvēku gūzma, kas stiepās ieejas vārtu virzienā bija tā kā septiņas, nē desmit mūsu Stockmann trakās dienas.
Tad apjautām šīs pilsētas pārblīvēto iedzīvotāju skaitu. Der zināt: lai Tev nebūtu jāizstāv šī Stockmann trako desmit dienu rinda, par paaugstinātu samaksu ir iespēja iegādāties prioritātes ieeju, kas pa atsevišķi norobežotu ieeju ļauj fiksi un cēli ieiet teritorijā staltu muguru visiem pasoļojot garām.
Tajā vakarā mēs cēli apgriezāmies apkārt un devāmies atpakaļ, lai šādas prioritātes izmantotu turpmākajās dienās. Lūk kāda metropoles pieredze.
Tā vietā devāmies vienkāršā pastaigā pa centrālajām ielām, kas pēc māsīcas ieteikuma šajā Ziemassvētku laikā ir īpaši greznas, to man arī vajadzēja, lēni pašļūkt pa ielām un patīksmināies par lampiņām :D
Sanāca ļoti lēni....jo bija taču Black friday night sales!! Atkal tās pašas ''Stockmann trakās dienas'', tikai Londonas apmēros un pa centrālajām iepirkšanās ielām, kur zibinājās apkārt Gucci, Prada, Michaels Kors, Massimo Dutti maisiņi pusaugu meiteņu rokās.
Kosmētikas veikalā mani aicināja iekšā un piedāvāja tēju. Pie smaržu veikaliem ārā stāvēja divi gvardes sargi un deva ar aromātu piesūcinātu zīdam līdzīgu lakatiņu (nevis papīra loksnīti). Nu tā jauki, ne! :)
Mēs zibinājām pretī. Skaisti jau bija, ko tur lieki! Apjomi iespaidīgi, kas te-Rīgā, dekorāciju skaita ziņā uz visu pilsētu, tur uz vienu krustojumu!
Priecīgu pirmo Adventi mīlīši!
Nav svarīgi cik ārīšķīgi esam - svarīgāk, cik mīlestības iekšā mums sēž un esam laimīgi ar to kas mēs esam.
Skaidrs bija tik viens, ka tas ir kaut kāds uzņēmums, kurš veido avantūru izbraucienus nezinot galamērķi, par to paziņojot dienu pirms izlidošanas.
Te neliela sarakste ar Post Nos puišiem:
Post Nos: ''Mēs sagatavojam piedzīvojumus par budžeta cenām un, lai labāk noteiktu kurā virzienā orientēties, ir jāatbild uz šiem 3 apgalvojumiem:
1. Varu lidot jebkurā laikā
2. Nav nepiemērotu apstākļu, ir tikai nepiemērtots apģērbs.
3. Man patīk visas valstis bez izņēmumiem.
It kā jau loģiski- īstam avantūristam būtu uzreiz pinā balsī jākliedz : ''JĀ JĀ JĀ'', bet es atbildēju šādi:
1. ''Nē''
2. ''Nē''
3. ''Nē''
Ar katru uzrakstīto ''Nē'' mana iekšējā Sanita sarāvās mazāka un mazāka, bet nu mēs nevarējām lidot jebkurā laikā, sākumā bija jāsaskaņo bērnu aukļu jautājums, un uz ''Suņa laiku apgabaliem'' arī kaut kā negribējās, jo bija pagājis liels laiks no pēdēja ceļojuma, tāpēc gribējas vairāk pabaudīt nevis izdzīvot zem laikapstākļu uzliktā likteņa un jā, man patīk visas valstis, bet ceļot patīk arvien uz jaunu un jaunu debespusi, tāpēc atgriezties uz kādu ''izčamdītu''valsti negribējās, pasarg Dies' vēl Spāniju kur pabūts 5 nedēļas.
Tā nu 18. jūlijā uzzinājām, izlidošanas datumu un te nu varēja sākties fantazēšana par noslēpumainā ceļojuma galamērķi. Bet tikai ne man. Pat domas kaut kā tik tālu nespēja aizlidot, jo man galvenais bija dabūt brīvdienas. Vienalga kur...
Bet nu ne jau Londonā!!! Až šoku ķēru. Tā bija pēdējā vieta kur gribējās, ja arī gribējās pafantazēt par galamērķiem...
Ne mums metropoles patīk, ne arī vilināja uz to pusi. Plus vēl mūždien tur esošais apmākušais laiks un viegli miklie nokrišņi. ...
Iuuuu..... bet nu neko, domājām, gan jau būs labi un uz ātru roku ķērām grābām kaut kādu ne būt informāciju ko darīt netipiskajā Londonā. No standarta izklaidēm gribējās izvairīties, tverot nezināmo Londonu, uzzinot, atklājot un iedvesmojoties. Cerēju ka tā arī būs.
Lidojuma dienā bijām laimīgi!
Atstājām aiz sevis rūpes, pienākumus, atbildības un milzīgu nogurumu, sēdāmies ļotenē un bzzzzz projām.
Londona mūs sagaidīja ar ātru un operatīvu darbību. Lidosta-autobuss, autobuss-centrs, centrs - metro, metro - Brixton tirdziņš. Tas viss notika mērkaķa ātrumā. Metrapole mūs ierāva kā melnajā caurumā. Laiks pazuda, sajūtas uzplauka un mēs jau pirmajā vakarā iemīlējām šo pilsētu.
Brixton market - zinājām, ka te mums jānokļūst dēļ krāsainās atmosfēras, čillīgās noskaņas un tautību dažādības pēc. Nu par tām tautībām pietiktu ar metro vagonu. Raiba publika, kā jau metropolē. Rindiņā viens blakus otram sēž ķīnietis, indietis, brazīlietis un āfrikānis. Tas jums nevienam nav nekāds pārsteigums. Bet par tiem tirdziņiem runājot, tādu Londonā ir kvantums. Katrs savā nostūrī, katrs ar kādu sev raksturīgu esenci, bet visiem viena birka karināma: ''Kalnciema kvartāla tirdziņš'' :D
Amatnieku darinājumi, pašceptas kūkas, humpalu stendi, sojas vaska sveces, izšuvumi, rotaslietu ķibinājumi un tas viss ar uzsrūvētu cenu Angļu stilā. Bet pats labākais ēdienu dažādība.
Brixton markets bija patiesāks, vairāk ar ielu tirgotājiem, tipisku pārtikas tirgošanos un foršu ēdināšanas zonu.
Izdekorēts ''tralallā'' stilā ar virteņbumbām. kur sasistā dēļu šķūnī ar plastmasas glāzēm rokā tusējās hipiji.
Kā jau teicu, laiks Londonā pazūd, pilsētas milzīgie attālumi burtiski iznīcina un nu jau bija iestājusies krēsla.
Devāmies atpakaļ centra virzienā.
Piebildīšu, ka mums katrā dienā bija paredzētas divas aktivitātes, kas ļautu mums mierīgi un nesteidzīgi izbaudīt dienu.
Tātad pirmā aktivitāte bija Brixton rajoniņa iepazīšana un otrā Winter wonderland apmeklējums. Ikgadējs izklaides parks, ko uzstāda ap Ziemassvētku laiku centrālajā pilsētas parkā- Hyde park.
Tas bija sestdienas vakars. Diena pirms pirmās Adventes.
Nereāli!!!! Cilvēku gūzma, kas stiepās ieejas vārtu virzienā bija tā kā septiņas, nē desmit mūsu Stockmann trakās dienas.
Tad apjautām šīs pilsētas pārblīvēto iedzīvotāju skaitu. Der zināt: lai Tev nebūtu jāizstāv šī Stockmann trako desmit dienu rinda, par paaugstinātu samaksu ir iespēja iegādāties prioritātes ieeju, kas pa atsevišķi norobežotu ieeju ļauj fiksi un cēli ieiet teritorijā staltu muguru visiem pasoļojot garām.
Tajā vakarā mēs cēli apgriezāmies apkārt un devāmies atpakaļ, lai šādas prioritātes izmantotu turpmākajās dienās. Lūk kāda metropoles pieredze.
Tā vietā devāmies vienkāršā pastaigā pa centrālajām ielām, kas pēc māsīcas ieteikuma šajā Ziemassvētku laikā ir īpaši greznas, to man arī vajadzēja, lēni pašļūkt pa ielām un patīksmināies par lampiņām :D
Sanāca ļoti lēni....jo bija taču Black friday night sales!! Atkal tās pašas ''Stockmann trakās dienas'', tikai Londonas apmēros un pa centrālajām iepirkšanās ielām, kur zibinājās apkārt Gucci, Prada, Michaels Kors, Massimo Dutti maisiņi pusaugu meiteņu rokās.
Kosmētikas veikalā mani aicināja iekšā un piedāvāja tēju. Pie smaržu veikaliem ārā stāvēja divi gvardes sargi un deva ar aromātu piesūcinātu zīdam līdzīgu lakatiņu (nevis papīra loksnīti). Nu tā jauki, ne! :)
Mēs zibinājām pretī. Skaisti jau bija, ko tur lieki! Apjomi iespaidīgi, kas te-Rīgā, dekorāciju skaita ziņā uz visu pilsētu, tur uz vienu krustojumu!
Priecīgu pirmo Adventi mīlīši!
Nav svarīgi cik ārīšķīgi esam - svarīgāk, cik mīlestības iekšā mums sēž un esam laimīgi ar to kas mēs esam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru