Šodienas plānus īsi un vienkārši aizpildīja izklaides parka ''Oasis'' apmeklējums.
Biļetes uz šo parku jau iepriekš tika iegādātas on-line kopā ar prāmja biļeti uz Fuerteventuru, kas maksāja ap 24 eur, atlika vien tur nokļūt.
Daudz tika prātuļots, kā mēs no salas viena gala, nokļūsim uz otru galu, kur atrodas šis parks, līdz viņu mājaslapā atradu informāciju, ka tiek nodrošināti bezmaksas autobusi no visām iespējamām salas pilsētām uz šo parku.
Ideāli!
Vienīgais likās pa traku, ka parkā mums būs jāpavada visa diena, jo uz mājām autobuss izbrauks tikai 17:00.
Bet neko darīt, sēdāmies un braucām. Autobuss pats ļoti košs, aplīmēts ar visiem iespējamiem zvēru attēliem un parka logotipiem. Šoferis arī kā kārtīgs servisa darbinieks - formā, ar labām angļu valodas zināšanām un diktām izpalīdzīgs.
Mēs iekāpām pirmajā pieturvietā Corralejo pilsētā un kā vienmēr, braukājām krustu šķērsu pa pilsētu, līdz savācām pilnu mūsu divstāvīgo autobusu. Šādā situācijā ir jāpacieš lielais laika zudums, ja ņemam vērā, ka izvizina par baltu velti.
Šķērsojot visu salu - te nu nācās iepazīt pavisam jaunas dabas ainavas. Nesalīdzināmi ar Lanzarotes salu.
Ceļš līdz parkam stiepās gar piekrasti. Vienā pusē bija smilšainas pludmales ar kaitotājiem un sērfotājiem, savukārt otrā ceļa pusē horizontam pazūdot stiepās gari jo plaši smilšu kāpu pauguri.
Pilnīgs tuksnesis, I vot sēdi un domā, viena Kanāriju sala melna un lavas pārpildīta, otra- samtaina un liegu smiltiņu pilna.
Radās bezrūpīga brīvdienu sajūta, kuru ik pa laikam iztraucēja mani purduļuzbrukumi salvetēm un bada kāšu lēkmes. Biju saaukstēšanās epicentrā. Bet tā kā nebija temperatūras un man kaulus nelauza-parka apskate varēja sākties.
Kā pie svētdienas, parka teritorijā notika vietējo amatnieku tirdziņš, uz kuru devāmies vispirms. Vietējā Kalnciema ielas parādība.
Nosēts ar vietējiem amatniekiem, kas piedāvāja tomātu džemus, akmens lampas, ādas aproces, apdrukātas somiņas utt. Atsevišķš angārs bija ar zemnieku produkciju, sākot no svaigām bazilika lapām beidzot ar dažādiem kūpinājumiem. Nevarēju nenopirkt vietējos zemnieku tomātus, kas dienas gaitā, veldzējoši man aizgāja vēderā. Garšīgi un sulīgi!
Aplūkojot visu arsenālu, nu varējām doties iekšā parkā.
Teritorija sākās ar putnu parku. Pastaigājoties caur vietējo koku un krūmu pradīzei, gan krātiņos kad dzīvajā bija sastopami dažādi putnēni. Parka teritorija ļoti sakārtota. Bija izliktas neskaitāmas norādes ar nokļūšanu pie tāda vai tāda zvēru grupu nodalījuma.
Cenā bija iekļauti četri bezmaksas šovi, proti, papagaiļu šovs, reptiļu šovs, putnu un jūras lauvu šovs. Katrs no tiem atkārtojās divas vai trīs reizes dienā, atlika vien sekot līdzi. Papagaiļu šovu palaidām garām tīri nezināšanas dēļ, bet tad, kad bijām izstudējušas bukletu, naski vien sekojām norādītajiem laikiem un plānojām maršrutu, lai visu varam apskatīt. Jūras lauvu šovs nebija nekas pārsteidzošs, ja vien ir būts Lietuvas delfinārijā. Zvēriņi skaisti sadresēti - visi priecājas un sit plaukstiņas. Iespējams pārsteidzošākais bija tas, ka vienu jūras lauvu izlaida no arēnas un trenera pavadībā ļāva tai izsteberēt caur skatītāju sēdvietām.
Jā, tieši tā - lauva ar savu slapjo ķermeni izlavierēja mums burtiski gar muguru.
Putnu šovs, kurā vadību ņēma lieli plēsējzvēri arī bija tīri ok, jo tiklīdz putniņš bija veicis savu dresūras paraugdemostrējumu, treneri pienesa katru putniņu tuvumā un stāstīja par tā īpašībām, kā arī dažus eksemplārus izlidināja vai izstaidzināja cauri skatītāju rindām. Dažiem pabojāja frizūras, bet arī par to visi bija sajūsmā.
Reptiļu šovs bija viseksotiskākais, jo arī te, protams katru rāpuli varēja apčamdīt. Un dažbrīd no tā īsti nevarēja pat izvairīties, jo dresētājs bija īpaši slīpēts tipiņš. Noskatījis publikā sievietītes, kas jau sašķiebās tikai vien ieraugot čūsku vai krokodilēnu, piegāja īpaši tuvu un bāza tīri vai sejā krokodila asti vai čūskas aci. Es, protams, neko neizrādīju un paveicās ka kraukainie zvēri ātri paslīdēja man garām. Ilzei gan pāris reizes sirds apstājās, jo nespēja saturēt emocijas pie sevis :D
Katrs no šoviem atradās savā vietā, tāpēc gribot negribot tā arī laiks pagāja, kamēr apstaigājām vai apbraucām parka teritoriju.
Piemēram ērgļu šovs notika kalna galā uz kuru aizveda īpašs Jungle bus.
Pluss parkam, ka apmeklētāji varēja barot dzīvniekus. Turpat teritorijā par 1 eur varēja iegādāties pārtikas saini ar sienu vai tomātiem, augļiem vai kartupeļiem, atkarībā kādu dzīvnieku grib barot un tad tik ej ar ķerzi un baro ko gribi.
Īpaši ēdelīgas bija žirafes. Apskates platforma bija izbūvēta žirafju galvas augstumā, kur ļoti ērti varēja apčamdīt un paglaudīt ziņķārīgos lopiņus.
Ilgi neizturējām un vajadzēja babarot arī pašām sevi :) Ik pa laikam varēja panašķoties ar saldējumiem vai vēsiem dzērieniem, bet mēs devāmies uz vienu no parka restorāniem, tā teikt iestiprināties kā nākas.
Izvēle krita uz paelju no lielās pannas, kas pazuda tīri vai sekundes laikā. Perfekti pagatavota un garšīga ka vells. Cena arī normāla 11 eur par pannu, kas paredzēta diviem. Es teiktu pat trijiem, jo neteiktu tā ka pietrūka :D
Kūstot saulē, atpūtinājām kājas un sagatavojāmies pēdējam parka cēlienam - safari zvēru daļas apskatei.
Tā atradās parka tālākajā nostūrī, kur bariem vien grozījās kamieļi, kāds zilonis utt. Te bija dota iespēja doties izbraucienā ar kamieli, kas maksāja uz pusi vairāk nekā Timafaya parkā, kur šo izklaidi jau bijām izmēģinājušas.
Par atsevišķu samaksu, aptuveni 15 eur bija iespēja doties dāžadās ''pieredzēs'' kopā ar dzīvniekiem. Piemēram, kamieļu mazuļu barošanas pieredze, kur pats ar pudelīti vari barot kamieļu mazuļus, vai kopīga niršana ar jūras lauvām, bet tas jau pa 45 eur.
Nu lūk- tā vien bija, kad jau bija jāsteidzas atpakaļ uz autobusu. Diena bija pagājusi ātri un nemanot.
Atpakaļceļā atkal pētījām dabas ainavu un cīnījāmies ar patīkamo nogurumu, kas maigi vilka uz miedziņu. Vēl tik pirms, dodoties pie miera, nolēmām izsildīt manu iekaisušo plaušu ar siltām kompresēm. Uzsildījām mazus dvielīšus mikroviļņu krāsnī un tādā veidā mēģinājām iztvaicēt bacili no manas miesas.
Tā aizrāvāmies, ka vienu dvieli nokūpinājām ar melnām maliņām...
Taču tas deva rezultātus un nākošā diena pienāca daudz veselīgākā noskaņojumā.
Biļetes uz šo parku jau iepriekš tika iegādātas on-line kopā ar prāmja biļeti uz Fuerteventuru, kas maksāja ap 24 eur, atlika vien tur nokļūt.
Daudz tika prātuļots, kā mēs no salas viena gala, nokļūsim uz otru galu, kur atrodas šis parks, līdz viņu mājaslapā atradu informāciju, ka tiek nodrošināti bezmaksas autobusi no visām iespējamām salas pilsētām uz šo parku.
Ideāli!
Vienīgais likās pa traku, ka parkā mums būs jāpavada visa diena, jo uz mājām autobuss izbrauks tikai 17:00.
Bet neko darīt, sēdāmies un braucām. Autobuss pats ļoti košs, aplīmēts ar visiem iespējamiem zvēru attēliem un parka logotipiem. Šoferis arī kā kārtīgs servisa darbinieks - formā, ar labām angļu valodas zināšanām un diktām izpalīdzīgs.
Mēs iekāpām pirmajā pieturvietā Corralejo pilsētā un kā vienmēr, braukājām krustu šķērsu pa pilsētu, līdz savācām pilnu mūsu divstāvīgo autobusu. Šādā situācijā ir jāpacieš lielais laika zudums, ja ņemam vērā, ka izvizina par baltu velti.
Šķērsojot visu salu - te nu nācās iepazīt pavisam jaunas dabas ainavas. Nesalīdzināmi ar Lanzarotes salu.
Ceļš līdz parkam stiepās gar piekrasti. Vienā pusē bija smilšainas pludmales ar kaitotājiem un sērfotājiem, savukārt otrā ceļa pusē horizontam pazūdot stiepās gari jo plaši smilšu kāpu pauguri.
Pilnīgs tuksnesis, I vot sēdi un domā, viena Kanāriju sala melna un lavas pārpildīta, otra- samtaina un liegu smiltiņu pilna.
Radās bezrūpīga brīvdienu sajūta, kuru ik pa laikam iztraucēja mani purduļuzbrukumi salvetēm un bada kāšu lēkmes. Biju saaukstēšanās epicentrā. Bet tā kā nebija temperatūras un man kaulus nelauza-parka apskate varēja sākties.
Kā pie svētdienas, parka teritorijā notika vietējo amatnieku tirdziņš, uz kuru devāmies vispirms. Vietējā Kalnciema ielas parādība.
Nosēts ar vietējiem amatniekiem, kas piedāvāja tomātu džemus, akmens lampas, ādas aproces, apdrukātas somiņas utt. Atsevišķš angārs bija ar zemnieku produkciju, sākot no svaigām bazilika lapām beidzot ar dažādiem kūpinājumiem. Nevarēju nenopirkt vietējos zemnieku tomātus, kas dienas gaitā, veldzējoši man aizgāja vēderā. Garšīgi un sulīgi!
Teritorija sākās ar putnu parku. Pastaigājoties caur vietējo koku un krūmu pradīzei, gan krātiņos kad dzīvajā bija sastopami dažādi putnēni. Parka teritorija ļoti sakārtota. Bija izliktas neskaitāmas norādes ar nokļūšanu pie tāda vai tāda zvēru grupu nodalījuma.
Jā, tieši tā - lauva ar savu slapjo ķermeni izlavierēja mums burtiski gar muguru.
Putnu šovs, kurā vadību ņēma lieli plēsējzvēri arī bija tīri ok, jo tiklīdz putniņš bija veicis savu dresūras paraugdemostrējumu, treneri pienesa katru putniņu tuvumā un stāstīja par tā īpašībām, kā arī dažus eksemplārus izlidināja vai izstaidzināja cauri skatītāju rindām. Dažiem pabojāja frizūras, bet arī par to visi bija sajūsmā.
Reptiļu šovs bija viseksotiskākais, jo arī te, protams katru rāpuli varēja apčamdīt. Un dažbrīd no tā īsti nevarēja pat izvairīties, jo dresētājs bija īpaši slīpēts tipiņš. Noskatījis publikā sievietītes, kas jau sašķiebās tikai vien ieraugot čūsku vai krokodilēnu, piegāja īpaši tuvu un bāza tīri vai sejā krokodila asti vai čūskas aci. Es, protams, neko neizrādīju un paveicās ka kraukainie zvēri ātri paslīdēja man garām. Ilzei gan pāris reizes sirds apstājās, jo nespēja saturēt emocijas pie sevis :D
Katrs no šoviem atradās savā vietā, tāpēc gribot negribot tā arī laiks pagāja, kamēr apstaigājām vai apbraucām parka teritoriju.
Piemēram ērgļu šovs notika kalna galā uz kuru aizveda īpašs Jungle bus.
Pluss parkam, ka apmeklētāji varēja barot dzīvniekus. Turpat teritorijā par 1 eur varēja iegādāties pārtikas saini ar sienu vai tomātiem, augļiem vai kartupeļiem, atkarībā kādu dzīvnieku grib barot un tad tik ej ar ķerzi un baro ko gribi.
Īpaši ēdelīgas bija žirafes. Apskates platforma bija izbūvēta žirafju galvas augstumā, kur ļoti ērti varēja apčamdīt un paglaudīt ziņķārīgos lopiņus.
Ilgi neizturējām un vajadzēja babarot arī pašām sevi :) Ik pa laikam varēja panašķoties ar saldējumiem vai vēsiem dzērieniem, bet mēs devāmies uz vienu no parka restorāniem, tā teikt iestiprināties kā nākas.
Izvēle krita uz paelju no lielās pannas, kas pazuda tīri vai sekundes laikā. Perfekti pagatavota un garšīga ka vells. Cena arī normāla 11 eur par pannu, kas paredzēta diviem. Es teiktu pat trijiem, jo neteiktu tā ka pietrūka :D
Tā atradās parka tālākajā nostūrī, kur bariem vien grozījās kamieļi, kāds zilonis utt. Te bija dota iespēja doties izbraucienā ar kamieli, kas maksāja uz pusi vairāk nekā Timafaya parkā, kur šo izklaidi jau bijām izmēģinājušas.
Par atsevišķu samaksu, aptuveni 15 eur bija iespēja doties dāžadās ''pieredzēs'' kopā ar dzīvniekiem. Piemēram, kamieļu mazuļu barošanas pieredze, kur pats ar pudelīti vari barot kamieļu mazuļus, vai kopīga niršana ar jūras lauvām, bet tas jau pa 45 eur.
Nu lūk- tā vien bija, kad jau bija jāsteidzas atpakaļ uz autobusu. Diena bija pagājusi ātri un nemanot.
Atpakaļceļā atkal pētījām dabas ainavu un cīnījāmies ar patīkamo nogurumu, kas maigi vilka uz miedziņu. Vēl tik pirms, dodoties pie miera, nolēmām izsildīt manu iekaisušo plaušu ar siltām kompresēm. Uzsildījām mazus dvielīšus mikroviļņu krāsnī un tādā veidā mēģinājām iztvaicēt bacili no manas miesas.
Tā aizrāvāmies, ka vienu dvieli nokūpinājām ar melnām maliņām...
Taču tas deva rezultātus un nākošā diena pienāca daudz veselīgākā noskaņojumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru