Porto, velja, DJ un tusejamais maisinhs

Jautraa reibuma par ieprieksheja vakara notikumiem, no Coimbras devaamies laukaa tikai 12:00 , salidzinoshi ar citam reizem, kad ceelamies jau 8:00. Nu shoreiz sanaca ta ka sanaaca :) Priekshaa bija celsh uz Porto, bet visu jautro garastavokli tas nemazinaja. Vel jo vairaak stopeshanas vieta man piesejas balts putns ar oranzhu knaabi, kas bija loti droshs, Otro reizi, kad tas atkartoja savu "draudzibu" no parsteiguma es iekliedzos, jo tas man uzlidoja uz muguras - vinsh gribeja izradit savas draudzigas izpausmes :) Pec tam tikai saprataam, ka tas noteikti bija kads pieradinats putns, kas aiztinies no sava bura. Cela posmu nobraucam ar tris izskatigiem spanju puishiem- tik pat izskatiga mashina un Porto - esi sveicinata!!! Sezhot pilsetas skveera uznaaaca nenormaaala smieklu leekme un gandriz aizrijamies ar salatiem, bet tas viss atceroties pagajushas nakts notikumus un satikto cilveeeku jautros stastus. Bijam uzladetas un aizmirsam par nogurumu. Ieradamies pie Marijas Florinas (draudzene no Rumanijas, kas tagad macas Rasmus programma Porto), kas parsteidzas ar savu milziigo un maksliniecisko maju!!! Majaa dzivo tikai un vieiniigi Rasmus studenti no visas Eiropas un gleznu skaits majaa bija neskaiatams. Es vien paspeju nobildeties pie krasainakajam no tam. Nakamo dienu pavadijam pilseta leeni sluucot pa ielam un meginot nepakarties izkartajas veljas snorees, kas ir Porto pilsetas vizitkarte. Velinju vinji zhaave izkartu uz strikishiem un tas rada tik burviigu atmosfeeru :) Un tas ir tikain normali, ka staigajkot pa shaurajaam ielinjaam Tev seja iesitas norrmaala izmera apenju paaris :D Dienas leenaja pluuduma aizbraucam arii uz Porto pludmali... Splaudijamies ar kirshiem un verojaam ka papraavs pulcinsh jaunieshu megina serfot. Nu okeanhs tachu!!!! Un visi to tik vienn dara, ka mengeejas pa udeni. Veeel braucot maaajas, mes abas uz kajaam pamanijam zaigojoshus spiduminus, kas palikushi uz kaju pirkstiem, kad bradajaaam pa pludmali. Nezinu kas tas par brinumu, bet izskatijjas labi! :) Vakarinjas gatavojam pashas no saldeta paella maisijuma. Sanaca zupa, jo Dina pieshava par daudz udens :) Un beigas pieliekot klat kiploku pulveri, sali, oregano un tabasko merci - tad gan vareja ne-noesties! Par vakara dalju mums ieprieksh jau bioja skaidrs, ka dosimies svinet Florinas dzimshans dienu Porto labakaja tusinju vieta - Ribeira. Tur viss ka nosets ar tuset gribetajiem. Parsvara jaunieshi, kas par letu naudu nopirkushi atjauktu shnabja dzerienu no kura vairak uz toaleti vajaga neka uz dullibam velk. Mes ar Dinu nobazeejamies pie veca laba vininja. Izvilku to no sava "Tusejama maisnja" un aizsakam garas sarunas ar triis didzhejiekm no Vacijas, kuri tepat uz trepeem izleca no taksha pie musu kajam. A vinji tadi gauzhaam jauki :) Diidzhejo pa festivaliem, atskanojot regeja muziku. Trijos nakti no vinjiem skiramies, lai dotos pelniita atpuuta un nakamajaa diena uzsaktu nakomo triisdiennieku, lai no Portugales atgrieztos atpakala Spanijaa, skersotu Santiago de Compostela, Oviedo un Lion, lai nokluutu Valladolid. Ka mums tur ies - zinoshu driz :) foto:es makslinieciskaja maja,Dina pie apeneem, mirdzumi uz kajas, paellas zupa :D un didzeju chominji :)

Coimbras pozitivais fenomens.

Ari lidz Coimbras pilsetai mes nokluvam loti veiksmigi un ilgi gaidit nevajadzeja neviena vieta. Velos vien pieminet sievieti, kas uznema mus sava busa. Vinja bija tik spilgta personiba. Pati pec tautibas vaciete, kas celo ar savu busu, kur ir tikai divas sedvietas ( tas lai vinjai nebutu jamaksa tik lieli nodokli) un aizmugureja busa telpa bija aizkrauta ar mantam plus pa vidu bija lepni iemonteta parasta dzelzha gulta uz kuras shameja ari shat tad ari nakshno. A vina tik forsha - tada galiigi praatu izpiipejusi, 50 gadiga duuda, kas izdomaja aizlaist pie kada laba drauga uz Coimbru. Un shis labais draugs ir Portugale loti pazistams dziedatajs varda Klaudio. Pa celam piestajam neliela kafeinica un tad kad vinja bija iztriekusi mega pilnu glazi ar sarkanvinu un nokupinajusi divas cigaretes - mes turpinajam iesaktas dzivaas sarunas par vinjas nodarboshanos, kas pamataa ir taadu cilveku pulcinashana vienkopus, kas velas dzivot bez naudas, t.i. atgriesties pie pirmatnejiem laikiem, kad cilveki, kad cilveki mainijas ar lietam, lai izdzivotu. Kjip man vajag gumijas riepu a she tev preti kule ar erkskogam. Neticami, bet shadi domajoshu cilveku pulki strauji palielinas un par to var palasit vinju majaslapa : www.die-hummel.net vai www.vida.pt http://www.die-hummel.net/ Skatijos uz vinju un ieraudziju sevi pec 30 gadiem, varut ne isti uz to mantu mainishanu, bet uz izkuukoto praatu, lai gan kas zina - izkukoshu pavisam un pec tam es meginashu tev iemainit kiegeli apmainja pret ananaasu :D Pa celam vinja vel pa reizei uztina savu tabacinju un stastija interesantus faktus par portugaliem, savu tikpat trako meitu, un vinjas bernibas sapni- baltu zirgu, kas protams, vinjai beidzot ari piepildijas, un ari par parejiem zirgiem, kuram vienam no tiem ir dots vards Sancha! Tads gods :) Ierodoties pilseta, viss utrpinajas tikpat parsteidzosha veida, ka ieprieksh satikta sieviete, jo sastapam savu nakosho nakstmaju ipashnieku Fabio! Vinsh 22 gadus jauns students no Brazilijas, kas te stude kimiju un ir tik interesants, ka es nevaru vien iesakt to-ka lai vinju raksturo labak??? Aptuveni : maza auguma, ar sasoditi labu humora izjutu, gudru galvu un reize ari aizmarshigu, jo vinsh katru dienu smeke hashishu. No ta vinjam ari visu laiku pazud atmina. Totals totals friiks un protams, nenormali interesants. Vakars aizgaja pashplusma ar pilsetas apskati, citu ento draugu iepazishanu un kopigam vakarinjam. Shaja vakara sastapam ari citus couchserferus, vinja domu biedrus, nejaushus garamgajejus, kaudzi ari latvieshiem (pie tam divas no tam bija duudas ar kuraam Dina Riga dzivoja kopa pirms viena gada), kas par nejaushibu, ne??? :) Un satikam ari Kashera kopiju, ar ko kopigi pavadijam vakaru un beigas es vinju izdzinu no majas.... Nakts bija pilniigi dulla!!!! Piedzivojam daudz!!! Tautu kulturu miklsi, alkohola kokteili kungii, bet visam pilniigi noteikti pa virsu : VISPOZITIVAKAS EMOCIJAS UN IESPAIDUS SHI CELOJUMA LAIKA!!! COIMBRA - YOU HOLY SHIT!!! :D FOTO : draudzigas bildes

Lisabona - pozitivais vidusposms

Cels uz Lisabonu bija viegls un uzsakot celu pirmo reizi beidzot sastapamies ar citu stopetaju duetu. Tas bija jaunieshu paris no Cehijas, kas velejas nokluit aptuveni tikpat talu cik mes, bet tikai cita virziena. Pirma mashinas ipashniece bija forsha meicha no Austrijas, ar tikpat forshu mashinu- debesszila old school vabolite, kas kusteja ar 60 km/h. Pavizinaja tikai nelielu gabalinju, bet tas bija ta verts !!! Un jau tresha mashina bija ta, kas aizveda un pat ieveda ieksha Lisabona un pie tam pa slaveno - Eiropa garako tiltu (17,2 km) Shaja pilseta mus draudzigi uznema Adelino draugi Rikardo un Tjago! Lai iepazitu plasho Lisabonu mes tai bijam atvelejushas divas dienas un sakam to darit uzreiz. Loti, loti, loti skaista pilseta. Mums abam patika. Abas dienas izstaigajam un apskatijam daudz. Nu ne daudz, bet pilnigi visu, kas iebraucejiem butu jaredz. Vislabak atminja paliks bezteidziga sedeshana krastmala uz kapnem, kad ilgstoshi vareja skatities uz udens rotalam, kad vilni sitas viens pret otru un apslaca trepes. Sezhot tur pat krastmala izlasiju Kashera vestuli, ko vinsh man uzrakstija vel esot Latvija un apsoliju sev, ka lasishu to celojuma vidusposma, lai iegutu otro elpu turpmakajam celam uz vel pozitivakas nots :) Nu kur nu vel pozitivakas, jo vinsh rakstija, ta: "..Tu esi dizhenas pasaules brinums.." Foto: Pie tilta, kursh nav garakais ar skatu uz piletu galvenaja laukuma

Jauna bilde

Nu vot ta. Bijam tagad krietnu laiku padzivojushas pa Spaniju..Jaliek jauna bilde ieksha, proti Portugale. Merkis - Lisabona, bet lidz tai ka pieturas punktu izvelejamies Faro. Izklushana no Seviljas bija loti problematiska, jo tieshi taja diena sakas verienigs ciganu festivals, kas norisinajas visa valsti. Isuma: sakrajushi zirga pajuga krietnus mantu kalnus un edienu rezerves, cigani tris dienas mero tadu ka religiozu gajienu uz kadu no Spanijas pilsetam un brivdienas svin krietnas dzires. (Tas no kada shofera stastita). Un ta nu sanaca, ka musu velama stopeshanas vieta bija noseta ar mentiem. Ok vilkam uz nakosho vietu, kas atkal bija policistu apspideta. Nakoshaja vieta tas pats.. un tas pats... Tas turpinajas diezgan ilgi, mes gajam apmeram stundu. Ta nu mes turpinajam ceret uz labako lidz beidzot bija piemerota vieta stopeshanai un vilkam ara savu "Mahajamo papiru". Pilnigi vai paveicas, ka tieshi taja diena mes izbraucam no Spanijas, citadak, tas turpinatos vel tris dienas un mes varetu rekinaties ar to, ka lidz nakoshajai pilsetai celsh butu jamero kajaam, jo visur butu policija. Lai nu ka - Portugale nokluvam un varejam pashas secinat kada ir Faro pilseta, jo ieprieksh dzirdetais par sho pilsetu bija sekojoshs : "Ta ir gauzham parasta un neglita pilseta". Neka nebija! Tiesa gan - ta ir maza pilseta, bet loti gaisha, silta un klusa. Uz ielam viscaur bija redzamas sikas akmenju mozaikas, ekas visacaur baltas un aiz pilsetas robezhas tiko jaushama okeana elpa. Nakstsmajas deva Bestetis Adelino, kas mums ari izradija pilsetu un iepazistinaja ar parejiem Bestieshiem, ar kuriem pavadijam visu vakaru! Nakts melnuma piedzivojam randinju ar pashu okeaanu, kad tikam aizvizinatas arpus pilsetas, lai pirmo rezi apmercetu savus pedalus shaja naksnigaja Atlantijas okeana.

Seviljas autobus, matadors un santjago celsh

Lidz Seviļai nokļuvām ar vienu masšīnu. Tas bija jauns vīrietis, kurš aizlaidies no sievas un darba. Kā sacīt paņēmis smadznēm pīppauzi, lai dažas dienas vienatnē sakārtotu domas. Pa ceļam runājoties izrādījās, ka vinš ir viens no miljoniem cilvēku, kas ir merojis pilno ~ 800 km Santjago ceļu. Iegājam sīkās detaļās un daudz uzzinājām jaunu par šo pasaulslaveno svētceļojumu. Seviļā dzīvojām pie Gonzalo-laipna vīrieša, kas dzīvo mazā, mājīgā dzīvoklītī pasšā centrā. Viens no viņa lepnumiem ir vectēvs, kas ir bijis slavens matadors un piedalījies neskaitāmās vēršu cīņās. Vinš miris 100 gadu vecumā un par viņa sasniegumiem liecina izkārtne pie Ganzola istabas sienas ar sertifikātu par vectēva bijušo amatu. Pilsēta kā jau pilsēta. Dižena, gracioza un ar siltu sauli pielieta. Apskatījām te pilnīgi visu. Tā kā Gonzalo strādā tūrisma industrijā, vinš mums piedāvāja tūristu autobusa biļetes, kas ļautu apskatīt pilsētu daudz labāk. Protams, izmantojām šo piedāvāto iespēju un otrajā dienā devāmies ar to izbraukt. Šis notikums manā dzīvē bija pirmo reizi, un jāsaka, ka bruciens tūristu autobusā nekad nebija vilinājis, lai arī kādā pilsētā es atrastos. Jautrāk bija Dinai, jo viņa sēdēja labajā pusē pie malas, kas nozīmēja to, ka ikreiz, kad koku zari noliecas zemāk kā vajag - visiem autobusā vajadzēja sargāt savu pauri, lai ātrumā braucot kāds nejaušs zars neiešautu pa ģīmi. Tas atkārtojas vairākas reizes, līdz ar to labās puses pasažieri klanīja galvas kā strausi. Sniegtā informācija bija sausa un garlaicīga, bet piemiņā no brauciena man tagad ir koši oranžas austiņas. Tvērām pilsētas gaisotni, nejauši piedaloties vērienīgā studentu parādes gājienā, kuri pauda viedokli:"Kaut kādu". Iejukām tūkstoš studentu ''upē'' un pēc tam atdūrāmies parkā, kur es nokavēju Eirovīziju, dzerot sangriju.

Spéku párbaudíjums Gibraltárá, mérkakji un Áfrika

Diena uzsákás ar nemierígiem laikapstákļiem, kur lietus nomainīja sauli un otrádák. Ríta pusé likás, ka visu dienu pavadísim májás, bet kamér snauduļojám, lietus norimás un més varéjám doties ceļá. Gibraltárá mús visas dienas garumá pavadíja koučsērferis Džons, kas ir árprátígá sajúsmá par Rígu un Latviju ká tádu, ká arí ir liels múzikas festiválu piekritéjs un tádu Rígas klubu ká ´´Ala´´ Ezítis miglá´´ un ´´Nabaklab´´ apmeklétájs. Tá nu més labrátígi parakstíjámies uz to, ka Gibraltára klintí uzrápsimies saviem spékiem. Tas tik bija párbaudíjums, jo man ká nesportistei nácás pievarét 426 metru stávu kápienu augŠup pa akmeņotám trepém. Izdzívoju!!! Lai gan likás, ka zarniņas pa ausím izkáps árá un sirds no straujās pukstéšanas saplésís ádu :D Bet viens no pidzívojumiem ilgajá kápšanas laiká bija tikšanás ar mérkaķiem, kas te, Gibraltárá dzívo savá váļá un neliekas traucéti, par túristiem, kas tos fočé no visiem rakursiem. Man ar viņiem ísti nesanáca sadraudzéties, jo viens tévinš uz mani paskatíjás nu tááááááá, ka es aizmuku prom :D Ieraudzítais skats no klints augšas bija šís stundas kápiena vérts. Osta, entie kuģi júrá, Spánijas krasti un rokas stiepiena attálimá esošais Áfrikas kontinents. Maroka tá vien gozéjás priekšá un šķita gandríz neticami, ka noslédzam otro ceļojuma nedéļu tik skaistá vietá - Eiropas spicajá galá un ar skatu uz Áfriku. Nevaru nepieminét kádu skaistu tikšanos ar ípashu čali, kas bija mana dienas aura un pozitívisms. Dienas sákuma pirms nopietná kápiena kalná, uz ielas satikám sprogainu, jaunu vírieti, kam ir burvígs talants ģitárspélé un indígi dzidra balss. Vinš ievibréja šaurás Gibraltára ielas un pat raušoties augšup pilsétá, viņa balss skanéja lídzi. Kad bijám nokápuši atpakal no klints, Džeikobu satikám vélreiz un kopá ieturéjám pusdienas. Vinš pilnígi tikpat dulss ká més. Pats vinš Dánis, kurš dzívo Granadá (Spánijá) bet šajá brídí ceļo apkárt un muzicé uz ielám. Visi dalíjamies ar saviem ceļošanas stástiņiem un es, saules staros noreibu gan no dzériena gan no viņa personíbas. Vél péc pusdienám visi kopígi čilojám uz krésliņa, kur vinš turpinája spélét, bet es gribu un grimu šajá burvígajá dienas notikumá un lídz kaulam izbaudíju neaprkastámo ceļoshanas sajútu. Un gribás ļoti uzsvért to, ka ceļojumu veido tajá satiktie cilvéki nevis pilsétas, dabas ainavas utt. Foto: Džeikobs muzicé, més ar Dinu Gibraltára klintí, un mérkaķi :)

Homless Almérijá

Tá nebija ne palma, ne apelsínkoks, ne káda cita ábele, jo més nakšņojám bérnu spéļlaukumá. Tas atradás pašá centrá - galvenás ielas skvérá. Ielídám slidkalniņa májiņá un nobázéjámies tur uz nakti. Jumta nebija, norobežotas bija tikai divas malas, un tá més tur méģinájám uz dažám stundám atplíst. Labi, ka májiņa bija meitenígi sarkaná krásá, tad vispár bútu izčakaréta nakts :D Bet man ir jápiemin tas, ká més izvéléjámies tieši šo vietu. Iepriekš noskatítá palma, kas atradás blakus stirnu audzétavai, loģiski, ka pa nakti bija slégta un tás teritorijá més iekšá netikám. Metot vairákus rinķus pa draudígo apkártni - nonácám čigánu un bomžu rajoná, kur sametás érmoti neomulígi. Visi nolúréja uz mums un ar savu skatienu neatlaidígi véroja, kaur més dodamies. Ieraudzíjám kalnu ar daudziem kokiem un domájám rausties augšá, kad pamaníjám, ka klints malás ieríkotas tádas ká pajumtas un pie tam, tás bija nosétas viena blakus otrai. Skaidrs viens - te bija bezpajumtnieku rezidence!!! Ieraugot bariņu puišu, kas noskatíjás uz músu rícíbu,´´ metám pa kedám´´ un átri vien atgriezámies centrá, jo tajá vietá més rítu varéjám arí nesagaidít.... :D Tá nu blandíjámies un sapratám, ka centrá nosnausties bús visdrošák un, atrodot mílígo spéļu laukumu, bijám diezgan apmierinátas. Lídz trijiem naktí mums neļáva aizmigt blakus esošais tusétáju bariņš, bet jau sešos no ríta palmu véjš čabijnájás tik uzkrítoši, ka bija vien jáceļas augšá. Kaut ká šā un tá, bet es átri atguvu labu omu un atstájot músu ´´máju´´, nosļúcám no slidkalniņa un devámies stopét. Paldies Dieviņam un citplanétiešiem, jo tieši šajá grútajá diená, mús paņéma turígs krievu páris, kas brauca lídz pašai Malagai, kas bija músu galamérķis. Pilsétá bijám jau 11:00 no ríta un sākām meklét péc értas vietas, kur varétu brutāli atplíst, jo slidkalniņš paņéma krietnu daļu no músu spékiem. Par spíti lielajiem pilsétas attálumiem, paspéjám apstaigát un iepazít diezgan daudz, lai pludmali sasniegtu tikai pécpusdiená. Un tad gan - drusciņ atšávámies un uzládéjám savas saules baterijas :) Párnakšņojám pie Oskara - vinš koučsérferis, kurš pirmo reizi dzívé kádam piedávája nakstmájas. Apmierináts bija gan vinš gan més, jo dzívoklis bija ļoti plašs ar 6 istabám un ļoti romatisku vannasistabu, jo tajá bija tamboréti vannas aiskariņi baltá krásá :) Vinš nespéja vien júsmot par músu ceļojuma plániem un músu drosmi ceļojot. Nákamás dienas mérķis bija San Roque, kura bija jāsasniedz stopējot čerez Rondu - neliela pilsétele, kas ieskauta plašu Spánijas kalnu apskáviená. Rondas burvíbu var saprast tikai tas, kas tur ir bijis, jo es nevaréšu aprakstít redzétás ainavas skaistumu. Tur stundám var blenzt tálumá. Tur ir táds skaists tilts no kura var lúkoties uz gandríz bezgalígi dziļám aizám, kas patiešám izskatás woow woow woow!!! San Roque nonácám dienas izskaņá. Tá ir gana liela apdzívota vieta, kas ir ļoti tuvu Gibraltáram - músu ceļojuma otrás nedéļas nosléguma punktam. Te més esam apmetušás pie jauna precéta pára no Skotijas, kuriem pagalmá ir zili zaigojošs baseins, kurš tá vien sauc ar joni ielekt iekshá. Bildés músu slidkalninsh, Malagas pludmale un Rondas aizas

Caurskréjiens un Sandijas Cartagená

Biju domájusi, ka skrejošais trísdiennieks, kad trís dienas péc kártas viena diena nomainís otru, bús átrs un bez ípašám emocijám. Bet tagad kad esam izskréjušas otro dienu, lága vairs neatceros, kas notika vakar, jo tik tiešám piedzívojumi mijas viens at otru. Tátad sáksim ar to, ka vakar no mazpilsétas Villa La Lojosa devámies uz Cartagena. Karté bija nosprausts mérkis- ´´Laguna salada´´, kas ir patiešám ísts sálsezers nevis ķipa kaut káda ezera apvienojums ar sálsupíti, kur pirms vairákám dienám més laiski gulšņájám. Tátad šis ezers atrodas Torrinieja pilsétas robežás un tá údens izskatás maigi rozá krásá. Tas tiešám bija brínumaini, jo ezera malu rotája kraukšķīga un kártaina, balta sáls kárta. Bet údens bija gandríz vai bárbiju rozá krásá. Bija forši, jo ceļu lídz ezeram mérojám pa érkšķainu krúmu ceļu. Pie ezera sabildéjám indnígas bildes, jo kopéjá ainava sastávéja no košiem nagu toņiem un jestrás ezera údens krásas. Domájams, ka tádá sáls koncentrácijá nemitinás neviena dzíva radíba. Bradájot pa erzeru zem kájám varéja redzét sáls pakláju pa kuru varéja lénám staigát un pat neiegrimt. Stopéjiens lídz Cartagena ká jau stopéjiens- veiksmígs un te mums jásaka PALDIES Dieviņam un citplanétiešiem (kas jau nu kuram tic vairák), jo pa ceļam sastapám tiktiešám atsaucígus un ļoti izpalídzígus cilvékus, kas aizveda tuvák músu galamérķim, aktívi runájás ar mums vai vienkārši izrádíja lielu interesi par músu ceļojumu. Ierašanás pilsétá bija ļoti jauka un patíkama, jo tas viss bija pateicoties superígajam ''koučam'' - Karlosam. Vinš 27 gadus jauns čalítis ar savu biznesu un gaužám smaidígu dvéseli, jo tiklídz ievélámies viņa májás- viss turpmákais laiks paskréja nemanot. Astoņu istabu dzívoiklí kopígi pagatavojám vakariņas un pašá vakará devámies lauká kopá ar viņu drinkot un tapot ( spáņu uzkodas) Uzreiz varéja just, ka més Karlosam patíkam, jo ar savám spirdzígajám sarunám un gailošajám acím par ceļošanu- uzlabojám garastávokli gan sev gan viņam.Bija žél, ka šajá pilsétá neuzkavéjámies ilgák, jo zinot to ká es visu laiku dícu paelju ( spáņu édiens)- viņa vecmámiņa to varéja pagatavot tikai nákošajá diená. Čalis uzaicinája mús septembrí paviesoties viņa vasaras májá, kas atrodas uz 100 metru platas strémeles, kas iestiepjas pašá vidsujúras ´´maliņá´´. Nákamais ríts arí sákás ļoti poztívi un smaidígi, jo vinš uzcienája ar vietéjo kafijas dzérienu, kas sajaukts kopá ar kádu ņipru sastávdaļu. Turpmáká diena pagája blandoties un vandoties pa entajiem haivejiem, ceļiem, neceļiem un dzungļu puduriem, jo bitít matos, tá bija visčakarígáká diena ever!!!! Lai nu ká bet bezcerígi laimígi, mús paņéma fúras šoferis, kas párvadá sandijas. Zini, kas tás tádas ir'a ??? Tás ir tádas zaļas, sulígas, garšígas un ar brúnám sékliņám... Tie ir arbúzi!!! Te Spánijá tie tiešám saucas sandijas :) Šoferis bija rumánis, jauks un devígs, jo piedávája ne tikai arbúzu, bet iedeva arí padsmit eiro. Samulsám par šádu izgájienu, taču atpakaļ naudu vinš nevéléjás pieņemt. Noteikti domája, ka galígi dumas un bez práta un naudas vandás apkárt pa pasauli, Nu tuvu tam ir :D Vél superígák sáka palikt tieši tad, kad pirms pilsétas robežas més nostopéjám mácíbu automašínu. Instruktors piestája un pajuatája, kur tad Dúdám vajag? Atbildéjám, ka lídz centram un lénám čukinájám uz priekšu. Mums nebija ne mazáká satraukuma, bet čalítim laikam gan. Un vispár nebiju sédéjusi mašínas aizmuguré, laiká kad kádam tá ir PIRMÁ !!! braukšanas nodarbíba. Kopígi visi jautrojámies lídz Almérijas centram un músu fuckingá diena stopéšanas ziņá bija beigusies. Tálák bija jáiepazíst pilséta un jásajút tás aura. Skaista! Ar plašu piestátni, greznu cietoksni, baltám marmora ielám, baltiem máju jumtiem utt. Skatíjám, baudíjám un tvérám visu ko varam. Un tieši tagad més séžam skaistajá pilsétas centrá un briestam uz to, ka nakts bús jápavada zem palmas. Koučsērferis neatbild un iepriekš noskatítá vieta blakus stirnu audzétavai zem kuplas palmas, šķiet vienígá šajá naktí potenciálá nakšņošanas iespéja. foto: roza sálsezers, Superígais Karlos, Almérijas baltie jumti un indígie nagi pie sālsezera :

Villa la Joyosa SHOKoLÁDÉ

Pirms izbraukšanas uz Alikanti, mums vēl bija jáveic svarígs darbinš, proti, jáizņem šuves no, pirms divám nedéļám sagraizítás Sančas. Instrumetni nodezinficéti, galds uzkláts un Dina varéja ķerties klát. Dina ir cilvéks - emulators!!! Viņa var izdarít visu!!! Tápéc uzticéjos un bez liekám ceremonijám , zaļie diedziņi átri vien tika izķimeréti no manas miesas. Vél es dikti priecájos par viņas spáņu valodas zinášanám. Vien búdama síka skuķe - viņa skatoties slavenás meksikáņu telenoveles, ir samácíujusies pamatbázi ar várdiem, kuri mums lieti noder, lai komunicétu ar vietéjiem. Celš uz Alikanti bija drausmígi nogurdinošs. Braucám pa maršrutu, kas stiepás gar júrmalu un tápéc, ka tur vienu miestu nomainíja nákošais - 170 km garais maršruts teju izvértás 6 h garumá. Pa ceļam sastaptie cilvéki spéja mús atdzívinát, it ípaši viens no pédéjiem šoferiem, kas runája tekošá, sulígá amerikáņu akcentá un izstástíja dažus šokéjošus stopéšanas stástus iekš Kanádas, ASV un Eiropas. Naktsmájas atradás 30 km attálumá pirms Alikantes, mazá piepilsétá Villa La Loyosa. Lai saprastu tás burvíbu, ká arí Alikantes raksturu, tam mums priekšá bija pilnas divas dienas. Nákamajá rítá, ká célámies tá vélamies uz pilsétu. Slaidá stiepiená gar júras krastu ar tramvaju érti aizvizinájámies lídz centram un fiksi sapratám, ka te ísti nav ko darít. Apskatíjám pilsétu diezgan átri. No Lou ieteikumiem, njémám vérá mazpilsétas Elče burvību, ko arí devámies iepazít. Ļoti veiksmígi aizstopéjám lídz tai un devámies iepazít tás galveno simbolu. Kas tas ir? Tie ir plaši palmu parki, kas ir vislielákie, visaugstákie un biezákie visá Eiropá. O, JÁ- Palmu paradíze!!! Pašá pilsétá atrodas vairáki šo palmu meži, kas ir gan nožogoti, gan brívi pieejami, lieláki un mazáki. Taču lai nu ká -tie ir vispalmígákie no visiem parkiem! Apostíjám teritoriju, ieturéjám maltíti (zem palmas protams) un vakarpusé laidám atpakaļ uz májám. Te dzívojam pie ''koučsērfera'' William, kas ir ļoti gádígs un baro mús ká kaujamus lopinjus. Dél viņa sliktás anglu valodas, bija bezcerígi ieskaidrot, ka péc plkst 18:00 més neédam, tapéc pieklájíbas péc ieturéjám maltíti kopá ar viņu. Bija tik garšígi, ka uzlikám vél un par to slikti nejutámies. Édiens bija kaut káds vietéjais random salikums iekš franču un arábu virtuves, kas ir viņa dzimtás puses. Vakará tikám izvizinátas uz blakus pilsétu Benidorm, kas ir izpelníjusies slavu ar mežonígu hosteļu skaitu šajá pilsétá. Tá gan nav diži liela, taču milzígi lielais túristu skaits un pári 400 viesnícám šajá pilsétá gan ir!!! Nakti baudíjám párbáztá tusétáju ielá: líki, šķjíbi, veci, greizi, jauni, dumi- te bija visi!!!! Vecmeitu-múkeņu ballítes, pliks vecpuisis stringos, opju bárs utt. Buķete pa pirmo! Nákamo dienu sapratám, ka pavadísim tepat nelielajá pilsétá Villa La Loyosa, kas bija pársteigumiem pilna. Túrisma informácijas centrá saņémám karti un tipisko informáciju,kas mums bútu jáapskata. Sieviete karté ievilka vairákus rimbuļus un més sákám ar pirmo - Valor šokoládes muzeju. Ieradámies tur pusé vienos, bet sargs teica, ka tas vérsies vaļá tikai vienos! Nu neko- apsédámies tur pat parciņá un ''pagrilléjám'' savas kájiņjas (žargons vārdam sauļojám). Plkst vienos pie vártiem parádíjás sieviete un teica, lai nákam 16:00, kad muzeju´´ pa ístam´´ vérs vaļá un priekš diviem cilvékiem ekskursijas ísti nevada. Es saku, ka més jau pus stundu gaidam un jautáju: ¨Kas tas par autobusu fabrikas teritorijá?¨ Viņa atbildéja, ka tie jau biedza jo redz túristu grupām eksursijas sákás 11:00. Bet nu sieviete bija tik jauka, ka vienojámies par ísu ieskatu muzejá, un beigás redzéjám gan visu fabriká esošo rosíbu, gan arí dabújám šokoládes degustáciju :) (pieminéšu, ka tas viss bija bez maksas). Pirmo reizi biju šokoládes rúpnícá un jásaka, ka bija loti interesanti ieraudzít kakao páksti - tikko atvestu no Ekvadoras un péc 10 minútém tiesát jau gatavu konču. Músu pašu Laimas fabriká es néesmu bijusi - ja kas. Spraudám tálák uz nákamo vietu, kas arí bija šokoládes rúpníca. Nezinájám vai tur bús muzejs, bet ja jau teica, ka jáiet, tad gájam ar! Tá bija krietni vien mazáka un vésturiskáka rúpníca, jo tas ir ģimenes uzņémums, kas darbojas trešajá paaudzé. Bet te més tikám iekshá pašá šokoládes darítavá un tikām arí pagrábstíties gar pašiem katliem. Kakao pupas celš te arí ir tas pats un ká sacít jásaka : Riteni no jauna neizgudrosi. Vírietis ( dzimtas ´´Perez´´ trešais mazdéls) beigás arí deva štampát mágá šokoládi un jásaka,ka bija laba! Te pagaršojám gan balto gan 100 % tumšo šokoládi. Tad pétíjám karti,un ieraudzíjám, ka atzíméta vél trešá šokoládes rúpníca- tad arí sapratám šís pilsétas burvíbu! Vajadzéja atšķebinát dúšu un izmetám rinķi caur pilsētas vésturisko centru, kas bija viena parasta bazníca :D bet tad gan...čerez dažiem veikaliem devámies uz trešo šokoládes rúpnícu. Tá bija mazliet mazáka par pirmo, jo pirmá bija Spánijá lieláká ražotne. Klikšķinájám pie durvím, bet tás ciet!! Nu já- ká nu ne?? Bija pienácis siestas laiks, proti, visi šíberi ciet un ķipa: ´´Čau-mums te atpútas laiks, TINIES´´ Neskumám, jo saldumu deva šopdienai bija uzņemta. Un domájams, ka arí šajá rúpnícá ir tá pati Ekvadoras kakako páksts un tá tiek grauzdéta, lobíta un malta, ká páréjás ražotnés. Tachu atskirçibá no páréjám rúpnícám, shai bija vislabák prátá paliekoshais logo, proti, zirdzinsh! Tálák devámies uz pludmali, kur otro reizi atdevámies saules peldém. Villa La Joyosa ir brínišķíga!!! Esi kádreiz bijis vienas dienas laiká gandríz trijás šokoládes rúpnícás??

Més Já!! :)

Valensijas greznība

Man Jums notiekti ir jāpastāsta par Valensiju.
Šī ir pavisam atšķirīga pilsēta, salīdzinot ar Barselonu. Ja Barselona bija vairāk vēsturiska un aizgrāba dažādās pilsētas panorāmas ar vairāku gadsimteņu paliekām, tad te Valensijā šķet, ka vakar ir atnācis kāds māsu laiku arhitekts un realizējis savus kosmiskos sapņus. Pie tiem var pieskaitīt operas namu, muzeju un vēl dažādas ēkas, kas ņigu ņagu katra par sevi dižojas un šķiet, ka naktīs tur tusē citplanētieši.
Tieši tāda man bija sajūta, kad ievēroju šo ēku kompleksus.
 Dīvaini kupoli, apaļas, noslīpētas virsmas, baltas un dikti kosmiskas.
 Vecpilsētas rajons, protams, diži pretējs. Skaists, vēsturisks un ar savu auru... Varbūt tagad runāšu ne tik daudz par pilsētu, bet par to kā mēs te pavadam savu laiku.
 Tātad jāsāk ar to, kā mēs te ieradāmies.
Vienmēr šķiet interesanti kāds būs pirmais šoferis Spānijā, kas mūs uzņems savā automašīnā.
 Kad tēmējām ārā no Barselonas, kādā mazā ciemā apstājās kāda sarkana mašīna un šalis nejautāja, kur mēs dodamies, bet gan vai man ir marihuāna?
Tad sekoja daudzi citi jautājumi vai es vispār smēķēju utt., bet nu beigās čalis bija dikti jauks un mūs pavizināja normālu gabaliņu gar jūras krastu.
Viņš pats dīdzējs un pilnīgs haļavčiks-cilvēks ar īzī- pīzī dzīvīti un ar uztinamo tabaciņu pie ātruma pārslēdzēja.
Mūzikas disku izvēle viņa mašīnā bija dikti plaāa un arī man bija jācilā viņa disku mape, kad ikreiz pēc divām dziesmām viņš izdomāja atkal nomainīt disku.
Nu dīdzējs taču :D
Skats protams, ko mēs redzējām, mūs aizgrāba. Riņķojām gar kalna ārējo malu, no kuras visu laiku varēja nolūkoties uz zilo jūras krastu. Diena bija diezgan gara, jo mērojām vienu no visgarākajiem maršrutiem, visa plānotā ceļojuma laikā.
Tie bija aptuveni 400 km sešās stundās. Pārējie attālumi būs uz pusi īsāki.
Iespējams :)
Nu tagad gan par hostu Valensijā... Čalītis, kas sagaidīja pilsētá bija Lou. Dzīvo pašā centrā, trešajā stāvā un sestajā dzīvoklí (ja nu kas :)) Tur tiešām bija vajadzíga ekskursija, ar ko viņš arī sāka, kad tajā iegājām.
 Istaba viņam pašam, māsai, vecākiem, viesistaba, ēdamistaba, vannasistaba, istaba ciemiņiem ar atsevišķu vannasistabu, virtuve un noliktava. Bišķiņ jau žoklis atkārās, bet nevarējām tēlot stulbas un tādas, kas Rundāles pilī nav bijušas. Bet jāsaka, ka Rundāles pili, iespiestu septiņu istabu dzīvoklī,es redzēju pirmo reizi.
Ļoti draudzīgs un sirsnīgs puisis.
 Pusdienās mūs pārsteidza ar uzklātu galdu ēdamistabā, pašbrūvētu tomātu zupu un lielosko un vienkāršo ēdienu - patatas.
Klāt vīniņš, aiz loga plus 38 grādu saule un labas sarunas.
Svarīgs fakts, kas ir jāpiemin ir mūsu garās pastaigas pa pilsētu.
 Mēs klīdām plūdām un šļūcām. Iepriekš mums bija plāns noiet daĺu no izslavētā Santjago svētceĺojuma maršruta, tad jāsaka, ka tieši iešanas ziņā, mēs to būsim realizējušas uz 100 %.
Šajās pirmajās četrās dienās, esam nostaigājušas aptuveni 100 km.
Es nepārspīlēju, jo aprēķinot vidējo pārvietošanās ātrumu stundā un nostaigāto stundu skaitu diená - tā arī sanāk. Un mums tas ļoti labi patīk!!!
Neviens mūs nekur nedzen, ejam tur, kur acis rāda un atpūtas brīžos blenžam vienā punktā un sākam smieties no tā, ka secinam, ka mūs jau neviens nevar apstādināt - mēs esam kā uzvilkti pulksteņi!!! :) Kad sapratām, ka pārskatīšanās pēc, mums priekšā ir vēl viena pilna diena Valensijā, izlēmām doties uz netālu esošo sāls ezeru Albufera dabas parkā.
Sanāca neparedzamais un plānoto 9 km vietā, mēs nobraucām aptuveni 40 km, jo bikiņ iemaldījāmies ne tur. Bet tiešii labi un interesanti, jo tikām izvizinātas caur tādiem ceļiem un nostūriem, kur parasts tūrists nemūžam nebūtu iemaldījies.
Braucām garām rīsu plantācijām, kurus viņi audzē savai izslavētajai paeljai, kas nāk tieši no Valensijas.
Braucām pa tik šauriem zemes ceļiem, ka vai nu...Toties ieraudzījām arī ārprātīgi reti sastopamās vietas, kur audzē kartupeļus. (Kartupeļi maksā trīs reizes dārgāk par apelsīniem, turklāt apelsīnus mums te sviež pakaļ).
 Daudzviet tie stāv ārā kastēs, kā sacīt : ¨Še - ņem. Un mēs arī ņemam :)
Pa vidu neplānotajam izbraucienam, nonācām mazpilsētā Cullera, ar identiska tipa ¨Hollywood¨ burtu izkārtojumu augstu kalnos.
 Nu re un tā jau kādu trešo stundu mēs te sēžam pie sālsupītes, kas savieno jūru un ezeru, kas bija mūsu šīs dienas mērķis.
 Domāju, ka ar šo beigšu, bet nevaru nepieminēt braucienu atpakaļ uz pilsētu.
Īsumā: Izlīdām no krūmu biezokņa, kas stiepās gar ezeru, pacēlām uzrakstiņu un apstājās mašīna.....melns kabriolets.
 Wiiii wiii wiiii - karoč mati pa gaisu, spidometrā 140 km/h, pēc četrām minūtēm bijām pilsētā un smaids pa visu ģīmi. Zin kā- pirmās reizītes jau vienmēr paliek atmiņā un man šoreiz bija tāda- Spānijā...Valensijā...12 maijā :)

Mazās meitenes sapnis Barselonā

Viņa ir neparedzama. Nekad neatklās noslēpumus un iepriekš izsapņotus plānus, perinās tik ilgi, kamēr tie realizēsies. Spontāna, mērķtiecīga, pārsteidzoša, bezkaunīga un drosmīga. Viņas vārds ir Sanita Indrika.
 Pirms došanās uz Barselonu izlasīju nesen publicētu Gunāra Kalniņa interviju žurnālā "Sestdiena". Tā kā biju aktīva viņa fane apmēram ap septīto klasi, mani joprojām uzrunā viss, kur pielikts viņa radošās darbības pirksts. Nekas jau nemainās, ja par vienu vai otru jaunības elku interese ar laiku mazinās. Taču palielinās pavisam citas vērtības, kā piemēram cieņa. Tā ir arī cieņa pret sevi, pēc gadiem apjaušot savu piederību kādai izpausmei, šajā gadījumā fanošanai. Un es ar to ļoti lepojos. Pēc intervijas izlasīšanas uzzināju, ka šamējais dzīvo Barselonā. Ilgi, protams, nedomāju un aizrakstīju viņam skaistu vēstuli par "Fanes stāstu" pirms 12 gadiem un tagad. Viņš atbildēja!!!
Un bija skaidrs, ka mēs satiksimies un varēsim papļāpāt par "Tiem" laikiem.
Dienā, kad ar Dinu ielidojām Barselonā, man uz telefonu atnāca ziņa no Gunāra, kas vislabāk būtu satikties tās pašas dienas vakarā. Kā reiz, līdz vakaram nebija tālu un pamazām devāmies uz satikšanās vietu. Pirms tam ieejot kādā veikalā, pie manis piesteidzās lokšķēru prezentētājs un ķērās iekšā manos matos, lai ielocītu spīdīgas lokas. Tā matu panna ar kaut kādu ūberīgo pārklājumu, kas nebojā matus un bla bla blā. Es, protams, nepretojos un teicu, ka kā reiz trāpīja, jo es dodos uz tikšanos. Dina arī tika normāli saskruļļota, par ko viņa nebija dikti priecīga, jo ir taisno matu piekritēja.
 Lai nu kā tur ar tiem matiem, bet par gaidāmo tikšanos līdz pat mantu galiņiem, biju mierīga un relaksēta. Gunārs sagaidīja ar ļoti ciešu un ilgu apskāvienu un atlikušais vakars paskrēja kā nebijis. Tik viegli, tik vienkārši, nepiespiesti un reizē arī dziļi, jo 3,5 stundu garumā tā arī bija, ka runājām par dzīvi, draugiem, iedvesmas avotiem, laimi, smaidiem un sajūtām. Pārņēma tāda sajūta, ka esam satikušas ilgi neredzētu draugu, jo visu laiku aizrautīgi sarunājāmies, smējāmies un vilkām viens otru uz zoba. Tik neticami ticami, ka mazās meitenītes sapnis - "Kā gribētos kādreiz pasēdēt kopā ar Gunāru Kalniņu un padzert tēju," IR PIEPILDĪJIES!!!
Pēc tikšanās iestājās pilnīgs miers un skaidra sajūta, ka turpmākais laiks, ko pavadīsim Spānijā būs veiksmīgs. Viņš ar savu gaišo auru deva neapzinātu svētumu.
 Arī tagad - dienas Barselonā ir pagājušas mierīgi, bet ne bez veiksmīgām nejaušībām. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek!!! ***Gunārs: Tu esi ļoti mainījusies....ļoti ļoti mainījusies! ***G: Gribi zināt kā?? ***G: Tu esi TRAKA!!! :) *** No sarunas ar Gunāru, kad iedevu viņam bildi no pirmā kopīgā fanu pasākuma 2001 gadā.