Valstu nesaskaņas

Ta kā visu šo laiku uz ceļa mums veicas ļoti labi, nolēmām mesties tālak un izbraukt ārā no sākumā plānotā maršruta robežām. Nolēmam doties uz Grieķiju. Bet ar robežām sākās šīs dienas satraucošākais stāsts. Ta kā starp Maķedoniju un Grieķiju notiek lieli politiskie konflikti, vakarā pirms mūsu izbraukšanas mediji kliedza, ka starp Maķedoniju un Grieķiju visas robežas būs slēgtas. Ārā nelaiž nevienu smago transortu un autobusus, bet vieglās masīnas laiž pāri robežai tikai ik pēc trijām stundām. Tā kā Tina bija nolēmusi doties ar mums kopā uz Grieķiju, viņai no šīs domas nācās atteikties. Bet tā kā mēs nēesam vietējās - viņa teica, ka varam mēģināt, bet lai saprotam, ka ceļš būs ļoti sarežģīts un ilgs. Nu neko - mēs devāmies.
Izejot no Bitolas, kāds vīrietis, kas strādā uz robežas, mūs līdz turienei arī aizveda. Un ko??? Kāds brīnums!!! Robeža tukša un mierīga - nekādu pazīmju, ka te kāds streikotu. Izbraucām no Maķedonijas robežas, tad iečāpojām Grieķijā ( čalis pat īsti nepaskatījās pasēs) un mēs bijām iekšā. Kur visa lielā brēkšana un skandāli? Varbūt viņi tur nedaudz pārspīleja :)
Tā nu mūs no robežas uzreiz savāca kāds jauns vīrietis un uzzinājis mūsu ceļa mērķi teica, lai mēs droši sēžamies iekšā autobusā un mierīgi brucam uz saviem Thessalonikiem (pilsēta Grieķijā)jo ar stopiem mēs labi ja līdz vakaram tiksiem pusceļā.
Zini, viņš mūs nemaz nenobiedēja, jo šitā saka jau kāds entais šoferis. Mums pēc visa plāna vēl tagad būtu jāstav Itālijā, no kuras simts gadus nevarot tik ārā, ja brauc ar auto stopiem. Ha - iepūt!!!!! :)