Sākumā bija jāmēro vien 5h ilgs brauciens, kas ietvēra divreiz pārsēšanos ūdens pārcēlājos un nesteidzīgu braucienu ar ātrumu 70 km/h, jo satiksme ir aktīva, bet ceļš ir tāds kāds tas ir - līkumains, stāvs, lejupejošs, bet ceļš :)
Divos no visiem ašpadsmit tuneļiem ir iespēja pazust 223 metrus zem jūras līmeņa, jo pati jūra bija virs mūsu galvām. 6 km garumā Tu iebrauc pazemes tunelī un gaidi kad aizkritīs ausis, tajā laikā tikai iztēlojoties, ka virs galvas plūst zilā jūra.
Datumi, kad tur jāierodas jau sen bija skaidri zināmi, pateicoties Mikum un viņa brālim Matīsam, kas tur devās, lai piedalītos galda hokeja turnīrā ''Norway Open 2012''.
Domāts darīts, ja ierodas Latvijas smarža, tad es gāju tai pretī un vēl vairāk -pat piekritu piedalīties turnīrā un visu dienu pavadīju slēgtā telpā ar baru entuziasma pilniem spēlētājiem, kas te nebija ieradušies sava prieka pēc - atšķirībā no manis. Man ātri apnika tā bakstīšanās ar puļķīšiem jau pēc kvalifikācijas grupas izspēlēšanas.
Tās laikā iepazinos ar kaimiņu, kas no mūsu sētas dzīvo 2 km attālumā kā arī ar citu spēlētāju kas arī tepat vien tuvumā plizierē. Aktīvi spēlējot iemetu veselus četrus vārtus, no kuriem divus ieguvu godīgā cīņā, bet otrus divus man atļāva iesist, jo tak tie čomi otrā galda pusē redzēja, ka es ni sūda nejēdzu no šīs spēles :)
Dienas otrā pusē pildīju godam Latvijas atbalsta komandu vienā personā, jo daudz interesantāk bija just līdzi maniem spēlētājiem, līdz brīdim, kad sacensību organizators pienāca pie manis un aicināja pacīnīties par finālu dāmu konkurencē.
Tā kā pārējās dūdas jau bija aizgājušas un zālē no daiļā dzimuma biju tikai es un kāda grūtniece, kas visu dienu normāli močīja ar tām hokeja standziņām, nolēmu spēlēt un ko tad es varēju zaidēt?
2 vieta tāpat man bija garantēta, ko beigās arī ieguvu.
Paldies, bija jauki - papriecājos! :)
Kad visa diena bija pavadīta līdzjutējas lomā un galva pulsēja no priekiem par Matīsa uzvaru, ar kausu pa priekšu devāmies nakts dzīvē pa Bergenu, kas parādīja man ceļu uz citu dzīves burvību. Citu pasauli. Tādu daudz laimīgāku :)
Nākošā diena sākusies totālā brīvdienu laiskumā, aizveda mūs uz Floyen kalnu, no kura varēja redzēt Bergenu kopumā. Skatu laukums bija pieklājīgi pārblīvēts ar citiem tūristiem, bet nu nekas ūber tur nebija, taču man Norvēģija kā tāda nevar nebūt īpaša, tāpēc pastaiga lejā no kalna nesa jaunas emocijas - ka šī ir zeme ko mīlēšu mūžam. Sabildējoties līdz nemaņai ar troļļiem, bez troļļiem, ar draudziņiem priedē un nepriedē, pēcpusdienā nonācām pilsētas sirdī, kur varējām ar smaidu atcerēties skaistās brīvdienas Bergenā. Jā, tādas tās bija - īpašas :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru