Parasti jau notiek otrādāk, kad atgriežoties no tropu zemēm cilvēks saslimst ar puņķaino, jo pārsauļojies ierodas Latvijas drēgnajā laikā, taču man bija otrādāk. Pirmajā dienā noķēru šņupi !!
Gaiss ārā bija tik silts un mitrs, bet sabiedriskajā transportā- nenormāli vēss. Kondicionēts un svaigs, taču grādu atškirība no āras un iekšas šķiet bija kādi 15 grādi. Un, protams, kad manus siltos sviedrus no muguras appūš kondicionēts vēsums-biju gatava!!!
Tā šņurkojoties vilku garu, līdz pēdējam vakaram Bangkokā, kad devāmies greznajās vakariņās uz augstāko māju Taizemē - Bayoke sky hotel 86. stāvā 320 metru augstumā. Pa ceļam devāmies caur pārbāztām ieliņām ar masāžas saloniem un ēdienu ratiem. Un vienā brīdī sajutu siltu ūdens šalti uz kājām. Pēc tam tikai atskatoties ķēru šoku, ka man bija uzčurājis mazs puisēns, kurš savu daiļumu eleganti un nekautrējoties bija vērsis ielas virzienā. Pie tam viņam blakus bija māte, kas kā teikt ''palīdzēja'' mani iesvetīt!!!
Nu neko - ar nočurātu kāju baudījām maltīti lepnā restorānā, par kuru bija jāmaksā 25 eur no personas!!
Vakariņas ļoti bagātīgas. Zviedru tipa klātais galds un varējām kraut kaut vai visu ko redzējām - krabjus, garneles, suši, astoņkāji, cāļi, pastas, kanapē, pankūkas, sacepumi, cūkas, zupas (Mikus paņēma no tiešā tulkojuma ''Putna ligzdas zupu'' :D )
Vakara noslēgumā mani slimības simtomi izvērtās tā, ka bija jāiet aptiekā un jāpaņem kādas ripiņas pret temperatūru un klepu.
Spilgti zilās klepus zālītes iedarbojās labi, bet drudzi nolēmu izkratīt pati.
Naktī izsvīdu visus savus organisma ūdeņus. Likās, ka pat matracis bija piesūcies pilns no sviedriem.
Bet nu nākošo dienu un lidojumu uz Malaiziju sāku kā jauns cilvēks ar ticību, ka nākošais galamērķis būs labāks par Bangkokas skudru pūzni.
Gaiss ārā bija tik silts un mitrs, bet sabiedriskajā transportā- nenormāli vēss. Kondicionēts un svaigs, taču grādu atškirība no āras un iekšas šķiet bija kādi 15 grādi. Un, protams, kad manus siltos sviedrus no muguras appūš kondicionēts vēsums-biju gatava!!!
Tā šņurkojoties vilku garu, līdz pēdējam vakaram Bangkokā, kad devāmies greznajās vakariņās uz augstāko māju Taizemē - Bayoke sky hotel 86. stāvā 320 metru augstumā. Pa ceļam devāmies caur pārbāztām ieliņām ar masāžas saloniem un ēdienu ratiem. Un vienā brīdī sajutu siltu ūdens šalti uz kājām. Pēc tam tikai atskatoties ķēru šoku, ka man bija uzčurājis mazs puisēns, kurš savu daiļumu eleganti un nekautrējoties bija vērsis ielas virzienā. Pie tam viņam blakus bija māte, kas kā teikt ''palīdzēja'' mani iesvetīt!!!
Nu neko - ar nočurātu kāju baudījām maltīti lepnā restorānā, par kuru bija jāmaksā 25 eur no personas!!
Vakariņas ļoti bagātīgas. Zviedru tipa klātais galds un varējām kraut kaut vai visu ko redzējām - krabjus, garneles, suši, astoņkāji, cāļi, pastas, kanapē, pankūkas, sacepumi, cūkas, zupas (Mikus paņēma no tiešā tulkojuma ''Putna ligzdas zupu'' :D )
Vakara noslēgumā mani slimības simtomi izvērtās tā, ka bija jāiet aptiekā un jāpaņem kādas ripiņas pret temperatūru un klepu.
Spilgti zilās klepus zālītes iedarbojās labi, bet drudzi nolēmu izkratīt pati.
Naktī izsvīdu visus savus organisma ūdeņus. Likās, ka pat matracis bija piesūcies pilns no sviedriem.
Bet nu nākošo dienu un lidojumu uz Malaiziju sāku kā jauns cilvēks ar ticību, ka nākošais galamērķis būs labāks par Bangkokas skudru pūzni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru