Ir dienas, kas sākas īpaši burvīgi un manuprāt, tādas sākas tikai Norvēģijā. Silta, ritmiska mūzika piepildīja namu un ilgās brokastis iekļaujot nagu lakošanu mājas priekšpusē nav nekas salīdzinot ar visu to, kas redzams mazajā koka namiņā. Par to arī jārunā.
Mākslinieks. Mākslinieks ar lielo burtu.
Tukšodama tējas krūzi, šķirstīju kalendāru, kurā katra mēneša atvērumā bija skatāma kādas gleznas reprodukcija. Tās visas bija viņējās. Istaba vai plīsa uz pusēm un likās, ka sienas jau izspiedušās, lai tikai noturētu visu mājas saturu. Gleznas, rāmji, molberti, skaņu plates, neskaitāmi mūzikas ierakstu krājumi, milzum daudz foto uzņēmumu, rāmīšu un nieciņu. Daudz lielu un mazu vienību, kam piesiet aci!
Brīžiem pat gribas teikt bezgaumība, bet kad visā jūklī ieraugu pie griestu sijas piestiprinātu mazmazītiņu disko bumbu un tad gribot negribot ir jāsmaida.
Jā, tā ir bezgaumība, bet ne šajā kontekstā. Pilnīgi zinu, ka tā savu vietu šajā namā ir atradusi tieši tāpat, kā mēs – nejauši, viegli un neapdomāti. Couchsurfing.com man atvēra šo pasauli uz vieglo komunikāciju un iespēju kaut vai uz dažām dienām, bet pilnīgi apgriezt savu ikdienas ritmu.
Viss ir tik patīkams. Kvalitatīvas mūzikas skandas uz elegantiem koka statīviem kā melnās karalienes daiļojās viesistabas malās. Melnās tāpēc, ka tās kā karalienes neviens neievēro uz visa pārējā fona. Bet kaut kas šajā visā arī ir nosaucams par ‘’Baltajiem gulbjiem’’ – trīs apple datori, kas totāli iemiksē kopējā izjustajā bezgaumības kompozīcijā un glābj e-pasta pasaules izslāpušos ļaudis.
Pa to laiku es izeju laukā un visām ķermeniskajām šūnām velkot uz kreiso pusi, iegāžos oranžajā šūpuļtīklā. Jīhāā, mammīt.
Man neko vairāk nevajag!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru